Negadījuma sekas pēc Jūrmalas atkritumu aizdegšanās – nepatīkama smaka un kavēta satiksme

Kā stāsta paši Jūrmalas iedzīvotāji, vēl tagad, pāris dienas pēc ugunsgrēka likvidēšanas, ir jūtama smaka un kodīga garša mutē. Kā stāsta kāds Jūrmalnieks Imants:”Katru dienu braucu no Slokas uz Rīgu. Tagad, līdzko tuvojos Slokai, nav pat iespējams attaisīt automašīnas logu. Jūtama kodīga garša mutē un ir apgrūtināta elpošana.”

Ir pagājušas jau vairākas dienas, taču vēl joprojām izgāztuve gruzdot. Saprotams, ka vietējie iedzīvotāji ir šokā par notikušo. Vēl lielāku izbrīnu iedzīvotājos rada fakts, ka izgāztuve skaitījusies nelegāla un, ka pats Valsts Vides Dienests šo teritoriju ir izmeklējis jau šī gada Martā, taču nekas nav ticis darīts lietas labā.

Aculiecinieki stāsta, ka Svētdienas pēcpusdienā virs Slokas teritorijas pamanīti zili melni mākoņi un spēcīga smaka līdz ar tiem. Pirmā doma – deg kāda māja vai šķūnis. Vietējie iedzīvotāji smejas par faktu, ka Valsts Vides Dienests to nodēvējis par nelegālu. “Kā tā var būt nelegāla? Es, mani draugi un pārējie Slokas iedzīvotāji, kuri te diendienā braukā zināja par šo izgāztuvi un to, ka tur tiek uzglabāti atkritumi. Absurds kaut kāds!”

Aptaujājot vairāk iedzīvotāju uzzinām, ka vietējie jau ilgu laiku sūdzējušies par smaku un žurkām, kuras atradušās un skraidījušas apkārt. Saprotams, ka pilsētas tuvumā nedrīkst atrasties šādas izgāztuves. Un kā redzam, ugunsgrēka nodzēšana prasa ilgas un smagas pūles.

Kāda cita iedzīvotāja, vārdā Madara, stāsta:”Man paziņas pat pa devītā stāva logu varēja manīt milzīgas liesmas. Neesmu ugunsdzēsējs, bet vai ar smiltīm vai ko citu nevarēja efektīvāk apslāpēt lielās liesmas? Ar putām dzēst plastmasu, manuprāt, nav prāta darbs. Šausmas. Atminos, ka jau Padomju laikos tepat pie mums noplūda amonjaks. Arī tad, visi iedzīvotāji bija šokā.”

Kā jau tas mūsu tehnoloģiju laikmetā ir ierasts, sociālos tīklus pārpludināja foto un video ar lielajiem dūmu mākoņiem,kas nāca no izgāztuves. Par to, no kurienes tie nāk un kas varētu degt – iedzīvotājiem nav bijušas aizdomas. Kā stāsta Jūrmalas tūrisma centra vadītājs, neilgi pēc ugunsgrēka izcelšanās, vietējie atpūtnieki un tūristi, redzot lielo mākoni nodomājuši, ka tuvojas negaiss.

Saprotams, ka par notikušo ierosināta krimināllieta. Negadījums vai tīša dedzināšana – to mēs uzzināsim jau pavisam drīz. Par aizdegšanās iespējamajiem iemesliem, policija un attiecīgās instances klusē.

Uzskatīsim šo negadījumu par mācību kā iedzīvotājiem, tā arī atkritumu apsaimniekotājiem. Jābūt kārtīgiem un jāmīl sava zeme. Mēs redzam, kādu postu spēj nodarīt viens vienīgs ugunsgrēks. Ar paliekošo smaku un nodarīto piesārņojumu vietējiem iedzīvotājiem būs jāsadzīvo vēl krietnu laiku.

Tikmēr, sekosim līdzi notikumiem un centīsimies jūs informēt par šī negadījuma attīstības gaitu. Viens no ir skaidrs – vainīgie tiks sodīti.

Kņada ap Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāju

Tikai retais Latvijas iedzīvotājs varēja palaist garām skandālu, ko sacēla kāds atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalā. Pēc vairāk iedzīvotāju video publicēšanas sociālajos tīklos, teju pāri visai Latvijas teritorijai vēlās melns izmešu mākonis.

Tuvākās pilsētas, kā Tukums, Jelgava, pat varēja manīt melnus un smaku nesošus mākoņus virs savām pilsētām. Taču ko gan saka paši vaininieki un Valsts Vides Dienests par šo negadījumu?

Zeme, uz kuras atradās šie “nelegālie” atkritumi, atradās Jūrmalas atkritumu glabātāja apsaimniekotajā teritorijā. Kā stāsta pati Valsts Vides Dienesta vadītāja Inga Koļegova, negadījumā vainojams pats atkritumu apsaimniekotājs, jo teritorija nav tikusi ne uzraudzīta, ne apsargāta. Piemēram, zeme, uz kuras atradās šie atkritumi, nav bijusi norobežota.

Taču vislielāko sašutumu sabiedrībā izraisījis fakts, ka šī konkrētā teritorija esot bijusi nelegāla. Tie, kuri ikdienā braukā ar vilcienu un ar automašīnām cauri Slokai pratīs teikt, ka pat viņiem bija zināms par šiem atkritumiem un teritoriju. Tikai to, ka tā ir nelegāla, neviens nespēja iedomāties.

Pats Valsts Vides Dienests par šo uzglabāšanas vietu uzzinājis tikai 2017.gada aprīlī. Dienests skaidro, ka pēc izpētes secināts, ka konkrētie atkritumi ir šķiroti un bez bioloģiskiem piemaisījumiem, kas nozīmē, ka videi nevar tikt nodarīts nekāds kaitējums. Tāpēc tā vietā, lai parūpētos par šiem atkritumiem un sodītu atbildīgās personas, Valsts Vides Dienests izlēmis vispirms tikt skaidrībā ar to, no kurienes nogādāti un kā radušies šie atkritumu kalni.

Interesanti, ka Valsts Vides Dienests atkritumu apsaimniekotājam noteicis termiņu – 1.jūnijs, līdz kuram atkritumus vajadzēja izvest no teritorijas. Šo lēmumu apsaimniekotājs pārsūdzējis, taču tiesā zaudējis. Nu, tiesa piespriedusi jaunu beigu termiņu – 24.jūlijs.

Valsts Vides Dienesta darbinieki skaidro, ka Latvijai nevajadzētu kalpot par trešās pasaules valsti un ievest savā teritorijā atkritumus no citām Eiropas valstīm. Uz jautājumu, vai atkritumu aizdedzināšana varēja kalpot par veidu, kā no tiem plānoja atbrīvoties pats apsaimniekotājs, Koļegova atbild “Es tik tiešām ceru, ka nē. Pretējā gadījumā, sodi būs bargi.”

Ko mēs varam mācīties no šādiem gadījumiem? Visupirms – jānotiek traģēdijai vai nelaimes gadījumam, lai iedzīvotājiem attaisītos acis. Neviens vien iedzīvotājs klūp virsū konkrētajam atkritumu apsaimniekotājam ar vārdiem “kā gan jūs varējāt tādus atkritumu kalnus nelegāli slēpt?”. Bēdīgi, ka līdz šim, pašiem iedzīvotājiem ir bijis vienalga par konkrēto problēmu.

Jā, reizi gadā Latvijas iedzīvotāji sarosās un sakopj savu teritoriju, kas ir pozitīvi. Taču, visu atlikušo gadu, mēs paši mēslojam kur pagadās un nemaz nešķirojam atkritumus.

Cerēsim, ka šis nelaimes gadījums kalpos par mācību. Arī ikdienā būsim kārtīgi un pievērsīsim atkritumu šķirošanai lielāku uzmanību. Jo tad arī uzņēmumiem un lielajiem biznesiem nekas cits neatliks, kā uzturēt savas teritorijas tīras un kārtīgas.

Lielgabarīta atkritumi – kā pareizi no tiem atbrīvoties, nekļūstot par likumpārkāpēju un nesaņemot sodu

Situācija visiem labi zināma – veicam dzīvokļa remontu vai pārvākšanos. Mazākās pilsētās vēl nekāda bēda, bet darot to Rīgā, atbrīvošanās no veciem virtuves skapjiem, plauktiem un gultām var sagādāt tīrās mokas. Saprotams, ka šādās situācijās tiek meklēti lielizmēra konteineri, kuros pa kluso noglabā dīvānus, matračus, jau minētos plauktus un citus atkritumus un nevajadzīgās mantas, kuras radušās remonta vai pārvākšanās laikā.

Apzinīgākie iedzīvotāji, noteikti, šādās situācijās uzdod sev jautājumu – ko man darīt ar šiem atkritumiem un kur tos likt, lai es netiktu sodīts?

Vecos dīvānus un galdus var atstāt pie sadzīves atkritumu konteineriem, kuri atrodas pie jūsu dzīvokļa mājas. Runājot par celtniecības atkritumiem – tiem gan, būs nepieciešams pasūtīt speciālu konteineru. Iemesls šādai nepieciešamībai ir pavisam vienkāršs – ikdienas atkritumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumā neietilpst celtniecības materiālu savākšana.

Ja veicat remontdarbus un jums nepieciešams konteiners, kurā izmest būvgružus, tad šo konteineru iespējams pasūtīt klientu apkalpošanas centrā, kā arī zvanot uz numuru 8900. Un, ja pamanāt, ka kāds iedzīvotājs regulāri izmet celtniecības atkritumus parastajos konteineros, iesakām sazvanīties ar Pašvaldības policiju, kura tad centīsies atrast un sodīt vaininieku.

Konteineri pārtikas atkritumu un plastmasas pudeļu šķirošanai

Jau otro gadu, Latvijas iedzīvotājiem iespējams pieteikt šķiroto atkritumu konteineru savas dzīvokļu mājas tuvumā. Pēc iesnieguma saņemšanas, Valsts Vides Dienests veic konkrētās teritorijas pārbaudi. Pārbaudē izvērtē vietu, kurā novietot šķiroto atkritumu konteineru, kā arī tiek veikta pārbaude, vai konkrētajā teritorijā jau nav bijis uzstādīts kāds no šiem konteineriem.

Šādi pasākumi nepieciešami, jo ne pie visām mājām var uzstādīt šos šķirošanas konteinerus. Visbiežāk, daudzdzīvokļu māju teritorijas ir pārāk mazas, tāpēc arī šādus konteinerus nav iespējams novietot. Šādos gadījumos, klienti un iedzīvotāji tiek informēti par vietu, kur atrodas tuvākais šķirošanas konteiners.

Kā liecina Eiropas Savienības veiktais pētījums, Latvija krietni pieklibo ar atkritumu šķirošanu. Ja vairums Eiropas valstu šķiro vismaz 60% savu atkritumu, tad Latvijā šis procents ir tikai nedaudz virs 20%.

Vismaz pozitīvi, ka mums ir tāds pasākums kā “Lielā Talka”, kurā katru gadu iedzīvotāji kopīgi savāc vairākas tonnas atkritumu un attīra teritorijas visa Latvijā. Taču šai šķirošanai un tīrībai jābūt ne vienu vai divas dienas gadā, bet katru dienu. Tas taču nav tik grūti, izveidot 3 dažādas vietas, kurās novietot plastmasu, organiskos atkritumus un papīru. Tādā veidā mēs ne tikai ietaupām, bet arī atvieglojam darbu citiem.

Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk informācijas par atkritumu šķirošanu un konteineru pieteikšanu, iesakām apmeklēt mājaslapu www.atkritumi.lv. Tajā jūs atradīsiet visu nepieciešamo informāciju par un ap atkritumu šķirošanu, šķirošanas punktiem visā Latvijas teritorijā, kā pareizi šķirot un kur vērsties, ja redzat cilvēkus, kuri nelikumīgi izgāž savus atkritumus.

Šķirosim un ievērosim kārtību, jo mēs, mūsu bērni un mazbērni būsim tie, kuriem jādzīvo uz šīs planētas vēl vairākus gadus.