Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu – 2.daļa

Pirms kāda laiciņa publicējām rakstu ar interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Par to, kādu iespaidu spēj atstāt katra indivīda darbības, piemēslojot apkārtējo vidi, par to, cik gan daudz mēs katrs patērējam atkritumus, par to, cik pozitīvu iespaidu spēj atstāt sadzīves un cita veida atkritumu šķirošana.

Esam priecīgi, ka šis raksts ieguva lielu atsaucību no mūsu lasītāju puses. Un, kā jau solījām, ja cilvēki komentēs šo rakstu un vēlēsies dzirdēt jaunus faktus, mēs jums tos sniegsim. Tad nu, piedāvājam jūsu uzmanībai otro daļu ar faktiem un nedzirdētām lietām par atkritumu šķirošanu.

1. Varbūt jūs nezinājāt, taču ir tāda iestāde kā Konteineru šķirošanas institūts. Tad nu, šis institūts pēc 2015.gadā veiktā pētījuma ir secinājis, ka, 2015. gadā atkritumu poligonos apraktās 36.miljardu alumīnija bundžiņas reprezentē vairāk kā $600 miljonus. Tad iedomājaties, kādu pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja visas vai vismaz puse no šīm alumīnija bundžiņām tiktu šķirotas un pārstrādātas.

2. Jau iepriekšējā rakstā minējām par nevīžīgajiem un slinkajiem amerikāņiem. Tad nu, šeit būs vēl nedaudz statistikas. Katru dienu, amerikāņi izlieto un izmet aptuveni 30 miljardu pudeļu un stikla trauku. Un atkal – kādu gan pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja cilvēki nebūtu tik slinki un kaut pusi no šī lielā skaitļa spētu savākt, izmest tiem paredzētajās vietās un beigu beigās – pārstrādāt.

3. Daudziem varbūt šķiet, ka amerikāņi ir tik nevīžīgi tikai tādēļ, ka to atkritumu apsaimniekošanas servisi nav sakārtoti un cilvēkiem vienkārši nav kur izmest otrreizējai pārstrādei paredzētos atkritumus. Taču tā nebūt nav. Kā liecina statistika, teju 90% no visiem amerikāņiem ir pieeja otrreiz pārstrādājamo atkritumu konteineriem. Taču, saprotams, ka vienkāršākais un vieglākais veids ir izmest visu drazu vienā konteinerā.

4. Kā liecina statistika, 2014.gadā Amerikāņi izmeta aptuveni 9.miljonus tonnu stikla. Šis milzīgais skaits stiklu būtu pietiekošs, lai piepildītu smagās kravas fūres tik daudz, ka tās stieptos no Ņujorkas līdz Losandželosai. UN ATPAKAĻ! Tie, kuri nestādās priekšā, cik gara būtu šī distance, varam pačukstēt – no Ņujorkas līdz Losandželosai ir 4000 kilometru. Vēl jo vairāk, šī distance, kura stieptos ar smagajām mašīnām, stieptos abos virzienos – turp un atpakaļ. Šokējoši, vai ne?

5. Nedaudz pozitīvāks fakts – kopš 1990.gada, papīra un kartona šķirošana un pārstrādāšana ir palielinājusies par 90%.

6. Kā jums šķiet – stikla pudele, kuru izmetat otrreiz pārstrādājamā konteinerā – cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā nonāktu atpakaļ veikala plauktā? Šokējoši vai nē, bet, lai pārstrādātu viena stikla pudeli un to atgrieztu atpakaļ veikala plauktā, nepieciešams mazāk par trīsdesmit dienām.

Secinājumi

Jo vairāk mēs uzzinām, jo baismīgāk paliek, vai ne? Un tur jau ir tā problēma – cilvēkiem šķiet, ka “es, viens, nu neko nevaru darīt, kur nu vēl atstāt iespaidu uz mūsu planētu”. Taču, kā mēs redzam – skaitļi liecina ko citu. Kopā mēs veidojam vienu lielu skaitli, kuri var samazināt tikai kopīgiem spēkiem, un sākot paši ar sevi. Ceram, ka arī šis raksts jums lika kaut nedaudz aizdomāties par atkritumu šķirošanu un to pozitīvo ietekmi.

Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu

Ir atrodama daudz un dažāda informācija par to, kā šķirot atkritumus un kāpēc tos šķirot. Bet maz ir tādas informācijas, kas pastāsta un reprezentē skaitļus. Cik daudz mēs izlietojam atkritumus? Cik daudz atkritumu tiek izmests jūrās un okeānos? Un vēl daudzi citi nezināmi un interesanti fakti.

Tieši tāpēc, tev, dārgais lasītāj, esam izmeklējuši un izveidojuši rakstu ar vairākiem interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Un izlasot šo rakstu, varbūt katrs otrais vai trešais aizdomāsies par to, cik gan tomēr mums katram ir liela nozīme ikdienas dzīvē, kā arī to, ka katrs no mums par atstāt pozitīvu iespaidu uz mūsu planētu Zemi. Tad nu, sāksim!

1. Vidēji, katrs cilvēks dienā izlieto ap diviem kilogramiem atkritumu, kas gada nogrieznī reprezentē 1.5 tonnas. Un, ja tā padomā – divi kilogrami nav nemaz tik daudz, bet tajā pašā laikā – katru dienu izlietojot plastmasu, organisko un dažāda cita veida atkritumus līdz diviem kilogramiem – tas liek aizdomāties.

2. Amerikāņi atkritumu ziņā pārspēj visus. Un kā nu ne, esot vienai no vadošajām valstīm ātro ēdināšanu un lielveikalu tīklu biznesā, tie katru gadu izmet aptuveni 200 miljonus tonnu atkritumu. Lai šo skaitli stādītos priekšā – tas ir pietiekami, lai piepildītu “Busch” beisbola stadionu no augšas līdz apakšai, divreiz dienā. Un tiem lasītājiem, kuri pirmo reizi dzird par šo stadionu – tas ir pasaulē lielākais un ietilpīgākais beisbola stadions.

3. Nacionālā dabas aģentūra ir nākusi pie secinājuma, ka aptuveni 75% no amerikāņu izlietotajiem atkritumiem ir otrreiz pārstrādājami. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir lieliski, taču uzgaidiet. Par nelaimi, tikai 25% no visiem atkritumiem tiek šķiroti un pārstrādāti.

4. Katru gadu, uz pasaules tiek izmesti līdz 22 miljoniem tonnu ēdiena. Ja mēs savāktu visus šos atkritumus un pārstrādātu, mēs samazinātu, karbona izmešu skaitu, ko saražo 2 miljoni automašīnu.

5. Pārstrādājot vienu alumīnija bundžiņu, mēs ietaupām tik daudz enerģijas, kura pietiek lai noklausītos veselu albumu uz jūsu iPod atskaņotāja. Pārstrādājot 100 šādas alumīnija bundžiņas, jūs iegūsiet enerģiju lai uzturētu apgaismojumu savā istabā līdz pat divām nedēļām. Un ja tā padomā – kas gan ir 100 alumīnija bundžiņas?!

Nobeigumā

Cerams, ka Jums šie fakti likās interesanti un nebija vēl iepriekš dzirdēti. Ja tev patika šis rakts un vēlies uzzināt vēl nedzirdētu un nelasītu informāciju par atkritumu šķirošanu un tās pozitīvo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, atstāj komentāru zemāk.

Mūsuprāt, jo vairāk sabiedrība tiktu iepazīstināta ar šādiem faktiem, jo skaļāk un vairāk atkritumu šķirošana to uzrunātu. Jo ko gan izsaka saukļi “šķirot ir labi” , “mums jāšķiro atkritumi”, ja ar skaitļiem un statistiku mēs varam iztēloties un saprast, kādu patiešām efektu var atstāt katra indivīda darbības. Cerams, ka vismaz daļu no jums, šis raksts uzrunāja un lika kaut nedaudz aizdomāties. Ja nē, tad pavisam drīz būsim atpakaļ ar jauniem un svaigiem datiem, kā arī statistiku par to, cik lielu iespaidu spēj atstāt atkritumu šķirošana uz mūsu mājām, ko saucam par planētu Zemi.

Čaklākie Latvijas makulatūras vācēji

Ievads

Kurš gan neatminas tos laikus, kad jau pirmajos skolas gados, skolotāji un skolas personāls mudināja šķirot atkritumus. Šķirot atkritumus! Konkrētāk – makulatūru. Šī prakse, jāteic, ir itin laba un iemāca jauniešiem jau agrīnā vecumā rūpēties par savu zemi, nemēslot kur pagadās. Tiem, kuriem šāda prakse gājusi secen, varam pačukstēt, pamatskolās, jauniešiem tiek pasniegta vides mācība. Katrai klasei ir savs atkritumu konteiners, kurā vākt papīru, kartonu un makulatūru. Katra mēneša beigās, tiek nosvērts katras klases savāktās makulatūras svars.

Čaklākie un naskākie vācēji Latvijā

Pavisam nesen, Latvijas zaļais punkts apbalvoja un sveica čaklākās klases un iedzīvotājus makulatūras vākšanā. Šī gada sauklis bija “Palīdzēsim kokiem!” Šogad organizatora un galvenā sponsora lomu uzņēmās apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, kura darbojas un nodrošina savus pakalpojumus kopā deviņās Latvijas pašvaldībās.

Šogad, pārspējot visu iepriekšējo gadu rekordus, kopumā tika savākts aptuveni 240 tonnas makulatūras. Kas, ja vēlamies būt precīzāki, ir par 60 tonnām vairāk nekā 2016. gadā. Ja vēlamies būt vēl precīzāki, 240 tonnas makulatūras reprezentē 3300 pasargātus kokus no nociršanas.

Sīkāk par pasākumu

Apbalvošanas pasākumā, kurš norisinājās Laumas Dabas parkā, pulcējās aptuveni 1000 dalībnieki. Šis pasākums, kurā apbalvo centīgākos un naskākos atkritumu vācējus, norisinājās jau sesto gadu pēc kārtas. Galvenie dalībnieki ir pamatskolas skolēni un bērnudārza audzēkņi no Tukuma, Jūrmalas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Rojas, Talsu, Mērsraga un Dundagas novadiem.

Konkursa pirmajos gados, atsaucība nebija tik liela un tajā piedalījās aptuveni 20 izglītības iestādes. Pēdējos gados, zaļajam dzīvesveidam un domāšanai gūstot lielāku popularitāti un atsaucību, izglītību iestāžu skaits palielinājies līdz 60 iestādēm. Kaut arī konkursa galvenais mērķis ir makulatūras vākšana un tās nodošana otrreizējai pārstrādei, konkursa laikā dalībnieki tiek izglītoti par apkārtējās vides saudzēšanu un uzkopšanu, atkritumu šķirošanas, kā arī tās otrreizējās pārstrādes nozīmīgumu mūsu dzīvēs un iespaidu uz apkārtējo vidi.

Talsu novads

Talsu novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām deviņi bija bērnudārzi un trīspadsmit skolas. Bērnudārzu grupā, otrās vietas ieguvēji bija Laidzes “Papardīte” bērnudārzs, kopumā savācot 5500 kg makulatūras. Tas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 77.kokus. Tāpat no Talsu novada, bērnudārzu grupā 3.vietu ieguva bērnudārzs “Zvaniņš”, kas kopumā savāca 5400 kg makulatūras, kas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 76.kokus.

Pamatskolu grupā, pirmās vietas ieguvēji šogad bija Lībagu sākumskolas audzēkņi, kuri kopumā savāca 8200 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 115.kokus. Tāpat, otrajā vietā, un pagājušā gada uzvarētāji, palika Upesgrīvas speciālās internātskolas skolēni, savācot 8050 kg makulatūras, tādējādi izglābjot 113.kokus.

Tukuma novads

Tukuma novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām 17 bija mācību iestādes un pieci bērnudārzi. Visveiksmīgāk no Tukuma novada, pirmsskolas izglītības iestāžu grupā bija veicies bērnudārzam “Pepija”, kura audzēkņi bija spējuši savākt 2840 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 40 kokus. Pamatskolu konkurencē, trešajā vietā ierindojās Ernesta Birznieka Upīša Tukuma 1.pamatskolas skolēni, kuri bija spējuši savākt 5220 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 73 kokus. Tiesa bez goda pjedestāla, kā ceturtie pamatskolu konkurencē šogad ierindojās Tukuma 2.pamatskolas skolēni, kopumā savācot 5190 kg makulatūras.

Nobeigumā

Tas tik tiešām ir slavējami, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri mudina mūsu jauno paaudzi domāt zaļi un šķirot atkritumus. Jau no agrīnas bērnības iedibinot šo domāšanu, ka mēslot un piesārņot ir slikti, bet šķirot labi, mēs panāksim ka arī nākotnē šie bērni šķiro, domā zaļi un māca to darīt arī citiem.

Atkritumu apsaimniekotājs “Clean R” – viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā

Katra pašvaldība savus iedzīvotājus nodrošina ar vairāk kā vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas palīdz ne tikai izvēlēties sev piemērotāko tarifu, bet arī lētāko. Kā jau priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros Rīgas pašvaldība jau ziņoja, ka tās plānā ir visus iedzīvotājus nodrošināt ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas, saprotams, sabiedrībā, it īpaši starp Rīgas iedzīvotājiem, izraisīja dalītas sajūtas. Viena daļa iedzīvotāju bija priecīgi, jo vairs nebūs pašiem jāplāno un jāizlemj, kuru atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties. Otra grupiņa, tieši otrādi, izrādīja sašutumu, ka atkritumu bizness Latvijā pamazām sāk pārvērsties par monopolu.

Tieši tāpēc, lai izglītotu un nedaudz iepazīstinātu savus lasītājus ar dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem un to darbības virzieniem, esam izlēmuši izveidot rakstu sēriju, kurā nedaudz sīkāk pastāstīsim par kādu no Latvijas vadošajiem atkritumu biznesa piekopējiem. Kā pirmo uzņēmumu, ar kuru sāksim šo rakstu sēriju, vēlamies jums iepazīstināt “Clean R”.

Par uzņēmumu

Šis atkritumu apsaimniekotājs ir viens no top 3 vadošajiem atkritumu apsaimniekotājiem Latvijas atkritumu biznesā. Kā veiksmes atslēgu veiksmīgajam biznesam, uzņēmuma pārstāvji min sekošanu Eiropas un Pasaules vides prasībām, kā arī atkritumu biznesa normatīvajiem aktiem. Tieši tāpēc Clean R savus klientus spēj nodrošināt ar vienu no plašākajiem atkritumu apsaimniekošanas klāstiem Latvijā.

Patlaban, atkritumu apsaimniekotājs Clean R savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, bet arī vairāk kā desmit citos Latvijas novados.

Neskaitot sadzīves atkritumus, Clean R piedāvā arī būvgružu un būvatkritumu izvešanu no teritorijām. Veicot būvdarbus konkrētajās teritorijās, Clean R atkritumu apsaimniekotājs savāks un nogādāts būvgružus tiem legāli paredzētajās izgāztuvēs, tāpēc klientiem nepavisam nevajadzētu uztraukties par to, kur nonāks konkrētie atkritumi vai būvgruži.

Un šeit Clean R stāsts nebeidzas. Neskaitot sadzīves un būvgružu atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu, uzņēmums piedāvā arī bīstamu un videi kaitīgu atkritumu izvešanu.

Clean R atkritumu apsaimniekošanas klāsts

  • Sadzīves atkritumu izvešana un uzkopšana
  • Bioloģisko atkritumu, zaļo un pārtikas, atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Apjomīgu būvgružu izvešana un apsaimniekošana
  • Videi īpaši bīstamu un kaitīgu atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Dalīti šķiroto atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Konteineru un prešu nodrošināšana atkritumu šķirošanai
  • Asenizācijas pakalpojumus

Kā redzam, Clean R pakalpojumu klāsts ir tik tiešām bagāts un plašs. Un jāteic, ka arī cenas, salīdzinot ar citiem atkritumu apsaimniekotājiem, itin draudzīgas. Uzņēmumam arī ir 24 stundu kontakttālrunis, uz kuru Clean R klienti var zvanīt un atrast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Ja pirms pāris gadiem atkritumu apsaimniekotājs bija vien serviss, kurš no rīta, nevienam nemanot, ierodas un savāc jūsu sadzīves atkritumus, tad mūsdienās, klientu prasībām palielinoties, arī atkritumu apsaimniekotāji cenšas rast un izveidot ciešāku kontaktu ar saviem klientiem.

Gala vārds

Clean R vārdi un solījumi atspoguļojas darbos. Plašais piedāvājumu klāsts un profesionālā attieksme pret saviem klientiem padara šo uzņēmumu par vienu no vadošajiem Latvijā. Ja vēlaties atrast vairāk informācijas par šo atkritumu apsaimniekotāju un varbūt pat izvēlēties tā pakalpojumus, iesakām apmeklēt Clean R oficiālo mājaslapu: www.cleanr.lv

Ko tad īsti mēs varam uzskatīt par sadzīves atkritumiem?

Lai vieglāk un precīzāk definētu, kas tad īsti ir sadzīves atkritumi, tad, gluži kā skolas solā sēdot, mums ir jāpieraksta konkrēta definīcija. Par sadzīves atkritumiem mēs varam uzskatīt visus tos mājsaimniecībā radušos atkritumus, kuri nav piemēroti un paredzēti otrreizējai pārstrādei. Kā piemērus varam uzskaitīt:

  • Taukainus un netīrus pārtikas iepakojumus
  • Dažāda veida virtuves atkritumus
  • Slapjš vai netīrs kartona vai papīra izstrādājums
  • Dažāda veida plastmasas iepakojumi ar pārtikas atliekām
  • Dažāda veida keramikas produkti

Lai padarītu pasauli par zaļāku un cilvēkam patīkamāku vidi, jau vairākus gadus atkritumu apsaimniekotāji saviem klientiem piedāvā šķirošanas konteinerus, kuros otrreizējai pārstrādei var izmest gan stiklu un papīru, gan kartonu un plastmasas pudeles. Taču, mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas vieglāku veidu, tas ir, izmest savus sadzīves atkritumus kur pagadās.

Pavisam noteikti nevajadzētu sadzīves atkritumu konteineros izmest otrreizējai pārstrādei paredzētus atkritumus. Kā piemērus varam minēt:

  • Izlietotas plastmasas pudeles
  • Sadzīves ķīmijas pudeles, piemēram, veļas pulveru iepakojumus, veļas mīkstinātāju iepakojumus, higiēnas un kosmētisko līdzekļu izlietotos iepakojumus, šampūnu un kondicionieru pudeles, izlietotas skārda dzērienu bundžas,
  • Burkas un stikla pudeles
  • Avīzes, grāmatas un cita veida papīra un kartona iepakojumus

Taču tas vēl nav viss. Pirmajā acu mirklī var šķist, ka atkritumu šķirošana un to izmešana tiem paredzētajā vietā varētu šķist kā tīrais murgs, taču tā nav. Tas viss ir domāts ne tikai, lai atvieglotu mūsu dzīves, bet, kā jau minējām, lai padarītu mūsu planētu par skaistāku un zaļāku vietu. Sadzīves atkritumu konteineros, pavisam kategoriski ir aizliegts izmest šķidros atkritumus, būvniecības procesā radušos atkritumus un videi kaitīgos un bīstamos atkritumus, tas ir, dažāda veida lampas un spuldzes, temperatūras noteikšanai izmantotie termometri, dažāda veida un izmēra baterijas, medikamenti kuriem beidzies derīguma termiņš, medicīnas atkritumus, automašīnu detaļas un atkritumus, dažāda veida lakas un krāsas bundžas un iepakojumus, kā visbeidzot – elektroierīces.

Lai cilvēkus vairāk mudinātu ievērot kārtību un šķirot atkritumus, ministru kabinets no 2016.gada janvāra ir veicis grozījumus. Grozījumi paredz, ka, ja iedzīvotājs tiek pieķerts nozieguma vietā, tas ir, izmetot atkritumus tiem neparedzētajā vietā, tas var tikt sodīts ar naudas sodu no 60 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no atkritumu sastāva un to daudzuma.

Un šos pūliņus, pieķert negodīgos iedzīvotājus, mēs varam manīt arvien vairāk. Arvien vairāk internetā redzam video un bildes, kurās ne tikai kārtības sargi, bet visbiežāk paši iedzīvotāji, pieķert negodīgos cilvēkus savās cūciskajās darbībās. Un tas nav nekas slikts, Kādam varbūt šķitīs – kāda velna pēc lai kāds bāztu kameru man sejā un ievietotu manu bildi internetā? Tad šeit būs pretjautājums – bet kāpēc ne? Ja cilvēks rīkojas negodīgi, tad, lai to apturētu un kaut nedaudz pārmācītu, arī ir jārīkojas negodīgi.

Mēs nevaram katru mīļu brīdi, kad izmetam izlietotos iepakojumus uz ielām, aizbildināties ar to, ka “ai, gan jau talkā savāks”. Ir jārīkojas šodien. Jārīkojas tagad. Tā vien var šķist, ka no mums nekas nav atkarīgs, taču, ja viens indivīds piekopj šādu veselīgu praksi, te otrs, tad beigās jau būs novākusies liela grupa vai pat komūna. Šķirosim un pieskatīsim citus. Dzīvosim zaļi. Būsim zaļi.

Negadījuma sekas pēc Jūrmalas atkritumu aizdegšanās – nepatīkama smaka un kavēta satiksme

Kā stāsta paši Jūrmalas iedzīvotāji, vēl tagad, pāris dienas pēc ugunsgrēka likvidēšanas, ir jūtama smaka un kodīga garša mutē. Kā stāsta kāds Jūrmalnieks Imants:”Katru dienu braucu no Slokas uz Rīgu. Tagad, līdzko tuvojos Slokai, nav pat iespējams attaisīt automašīnas logu. Jūtama kodīga garša mutē un ir apgrūtināta elpošana.”

Ir pagājušas jau vairākas dienas, taču vēl joprojām izgāztuve gruzdot. Saprotams, ka vietējie iedzīvotāji ir šokā par notikušo. Vēl lielāku izbrīnu iedzīvotājos rada fakts, ka izgāztuve skaitījusies nelegāla un, ka pats Valsts Vides Dienests šo teritoriju ir izmeklējis jau šī gada Martā, taču nekas nav ticis darīts lietas labā.

Aculiecinieki stāsta, ka Svētdienas pēcpusdienā virs Slokas teritorijas pamanīti zili melni mākoņi un spēcīga smaka līdz ar tiem. Pirmā doma – deg kāda māja vai šķūnis. Vietējie iedzīvotāji smejas par faktu, ka Valsts Vides Dienests to nodēvējis par nelegālu. “Kā tā var būt nelegāla? Es, mani draugi un pārējie Slokas iedzīvotāji, kuri te diendienā braukā zināja par šo izgāztuvi un to, ka tur tiek uzglabāti atkritumi. Absurds kaut kāds!”

Aptaujājot vairāk iedzīvotāju uzzinām, ka vietējie jau ilgu laiku sūdzējušies par smaku un žurkām, kuras atradušās un skraidījušas apkārt. Saprotams, ka pilsētas tuvumā nedrīkst atrasties šādas izgāztuves. Un kā redzam, ugunsgrēka nodzēšana prasa ilgas un smagas pūles.

Kāda cita iedzīvotāja, vārdā Madara, stāsta:”Man paziņas pat pa devītā stāva logu varēja manīt milzīgas liesmas. Neesmu ugunsdzēsējs, bet vai ar smiltīm vai ko citu nevarēja efektīvāk apslāpēt lielās liesmas? Ar putām dzēst plastmasu, manuprāt, nav prāta darbs. Šausmas. Atminos, ka jau Padomju laikos tepat pie mums noplūda amonjaks. Arī tad, visi iedzīvotāji bija šokā.”

Kā jau tas mūsu tehnoloģiju laikmetā ir ierasts, sociālos tīklus pārpludināja foto un video ar lielajiem dūmu mākoņiem,kas nāca no izgāztuves. Par to, no kurienes tie nāk un kas varētu degt – iedzīvotājiem nav bijušas aizdomas. Kā stāsta Jūrmalas tūrisma centra vadītājs, neilgi pēc ugunsgrēka izcelšanās, vietējie atpūtnieki un tūristi, redzot lielo mākoni nodomājuši, ka tuvojas negaiss.

Saprotams, ka par notikušo ierosināta krimināllieta. Negadījums vai tīša dedzināšana – to mēs uzzināsim jau pavisam drīz. Par aizdegšanās iespējamajiem iemesliem, policija un attiecīgās instances klusē.

Uzskatīsim šo negadījumu par mācību kā iedzīvotājiem, tā arī atkritumu apsaimniekotājiem. Jābūt kārtīgiem un jāmīl sava zeme. Mēs redzam, kādu postu spēj nodarīt viens vienīgs ugunsgrēks. Ar paliekošo smaku un nodarīto piesārņojumu vietējiem iedzīvotājiem būs jāsadzīvo vēl krietnu laiku.

Tikmēr, sekosim līdzi notikumiem un centīsimies jūs informēt par šī negadījuma attīstības gaitu. Viens no ir skaidrs – vainīgie tiks sodīti.

Kņada ap Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāju

Tikai retais Latvijas iedzīvotājs varēja palaist garām skandālu, ko sacēla kāds atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalā. Pēc vairāk iedzīvotāju video publicēšanas sociālajos tīklos, teju pāri visai Latvijas teritorijai vēlās melns izmešu mākonis.

Tuvākās pilsētas, kā Tukums, Jelgava, pat varēja manīt melnus un smaku nesošus mākoņus virs savām pilsētām. Taču ko gan saka paši vaininieki un Valsts Vides Dienests par šo negadījumu?

Zeme, uz kuras atradās šie “nelegālie” atkritumi, atradās Jūrmalas atkritumu glabātāja apsaimniekotajā teritorijā. Kā stāsta pati Valsts Vides Dienesta vadītāja Inga Koļegova, negadījumā vainojams pats atkritumu apsaimniekotājs, jo teritorija nav tikusi ne uzraudzīta, ne apsargāta. Piemēram, zeme, uz kuras atradās šie atkritumi, nav bijusi norobežota.

Taču vislielāko sašutumu sabiedrībā izraisījis fakts, ka šī konkrētā teritorija esot bijusi nelegāla. Tie, kuri ikdienā braukā ar vilcienu un ar automašīnām cauri Slokai pratīs teikt, ka pat viņiem bija zināms par šiem atkritumiem un teritoriju. Tikai to, ka tā ir nelegāla, neviens nespēja iedomāties.

Pats Valsts Vides Dienests par šo uzglabāšanas vietu uzzinājis tikai 2017.gada aprīlī. Dienests skaidro, ka pēc izpētes secināts, ka konkrētie atkritumi ir šķiroti un bez bioloģiskiem piemaisījumiem, kas nozīmē, ka videi nevar tikt nodarīts nekāds kaitējums. Tāpēc tā vietā, lai parūpētos par šiem atkritumiem un sodītu atbildīgās personas, Valsts Vides Dienests izlēmis vispirms tikt skaidrībā ar to, no kurienes nogādāti un kā radušies šie atkritumu kalni.

Interesanti, ka Valsts Vides Dienests atkritumu apsaimniekotājam noteicis termiņu – 1.jūnijs, līdz kuram atkritumus vajadzēja izvest no teritorijas. Šo lēmumu apsaimniekotājs pārsūdzējis, taču tiesā zaudējis. Nu, tiesa piespriedusi jaunu beigu termiņu – 24.jūlijs.

Valsts Vides Dienesta darbinieki skaidro, ka Latvijai nevajadzētu kalpot par trešās pasaules valsti un ievest savā teritorijā atkritumus no citām Eiropas valstīm. Uz jautājumu, vai atkritumu aizdedzināšana varēja kalpot par veidu, kā no tiem plānoja atbrīvoties pats apsaimniekotājs, Koļegova atbild “Es tik tiešām ceru, ka nē. Pretējā gadījumā, sodi būs bargi.”

Ko mēs varam mācīties no šādiem gadījumiem? Visupirms – jānotiek traģēdijai vai nelaimes gadījumam, lai iedzīvotājiem attaisītos acis. Neviens vien iedzīvotājs klūp virsū konkrētajam atkritumu apsaimniekotājam ar vārdiem “kā gan jūs varējāt tādus atkritumu kalnus nelegāli slēpt?”. Bēdīgi, ka līdz šim, pašiem iedzīvotājiem ir bijis vienalga par konkrēto problēmu.

Jā, reizi gadā Latvijas iedzīvotāji sarosās un sakopj savu teritoriju, kas ir pozitīvi. Taču, visu atlikušo gadu, mēs paši mēslojam kur pagadās un nemaz nešķirojam atkritumus.

Cerēsim, ka šis nelaimes gadījums kalpos par mācību. Arī ikdienā būsim kārtīgi un pievērsīsim atkritumu šķirošanai lielāku uzmanību. Jo tad arī uzņēmumiem un lielajiem biznesiem nekas cits neatliks, kā uzturēt savas teritorijas tīras un kārtīgas.

Lielgabarīta atkritumi – kā pareizi no tiem atbrīvoties, nekļūstot par likumpārkāpēju un nesaņemot sodu

Situācija visiem labi zināma – veicam dzīvokļa remontu vai pārvākšanos. Mazākās pilsētās vēl nekāda bēda, bet darot to Rīgā, atbrīvošanās no veciem virtuves skapjiem, plauktiem un gultām var sagādāt tīrās mokas. Saprotams, ka šādās situācijās tiek meklēti lielizmēra konteineri, kuros pa kluso noglabā dīvānus, matračus, jau minētos plauktus un citus atkritumus un nevajadzīgās mantas, kuras radušās remonta vai pārvākšanās laikā.

Apzinīgākie iedzīvotāji, noteikti, šādās situācijās uzdod sev jautājumu – ko man darīt ar šiem atkritumiem un kur tos likt, lai es netiktu sodīts?

Vecos dīvānus un galdus var atstāt pie sadzīves atkritumu konteineriem, kuri atrodas pie jūsu dzīvokļa mājas. Runājot par celtniecības atkritumiem – tiem gan, būs nepieciešams pasūtīt speciālu konteineru. Iemesls šādai nepieciešamībai ir pavisam vienkāršs – ikdienas atkritumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumā neietilpst celtniecības materiālu savākšana.

Ja veicat remontdarbus un jums nepieciešams konteiners, kurā izmest būvgružus, tad šo konteineru iespējams pasūtīt klientu apkalpošanas centrā, kā arī zvanot uz numuru 8900. Un, ja pamanāt, ka kāds iedzīvotājs regulāri izmet celtniecības atkritumus parastajos konteineros, iesakām sazvanīties ar Pašvaldības policiju, kura tad centīsies atrast un sodīt vaininieku.

Konteineri pārtikas atkritumu un plastmasas pudeļu šķirošanai

Jau otro gadu, Latvijas iedzīvotājiem iespējams pieteikt šķiroto atkritumu konteineru savas dzīvokļu mājas tuvumā. Pēc iesnieguma saņemšanas, Valsts Vides Dienests veic konkrētās teritorijas pārbaudi. Pārbaudē izvērtē vietu, kurā novietot šķiroto atkritumu konteineru, kā arī tiek veikta pārbaude, vai konkrētajā teritorijā jau nav bijis uzstādīts kāds no šiem konteineriem.

Šādi pasākumi nepieciešami, jo ne pie visām mājām var uzstādīt šos šķirošanas konteinerus. Visbiežāk, daudzdzīvokļu māju teritorijas ir pārāk mazas, tāpēc arī šādus konteinerus nav iespējams novietot. Šādos gadījumos, klienti un iedzīvotāji tiek informēti par vietu, kur atrodas tuvākais šķirošanas konteiners.

Kā liecina Eiropas Savienības veiktais pētījums, Latvija krietni pieklibo ar atkritumu šķirošanu. Ja vairums Eiropas valstu šķiro vismaz 60% savu atkritumu, tad Latvijā šis procents ir tikai nedaudz virs 20%.

Vismaz pozitīvi, ka mums ir tāds pasākums kā “Lielā Talka”, kurā katru gadu iedzīvotāji kopīgi savāc vairākas tonnas atkritumu un attīra teritorijas visa Latvijā. Taču šai šķirošanai un tīrībai jābūt ne vienu vai divas dienas gadā, bet katru dienu. Tas taču nav tik grūti, izveidot 3 dažādas vietas, kurās novietot plastmasu, organiskos atkritumus un papīru. Tādā veidā mēs ne tikai ietaupām, bet arī atvieglojam darbu citiem.

Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk informācijas par atkritumu šķirošanu un konteineru pieteikšanu, iesakām apmeklēt mājaslapu www.atkritumi.lv. Tajā jūs atradīsiet visu nepieciešamo informāciju par un ap atkritumu šķirošanu, šķirošanas punktiem visā Latvijas teritorijā, kā pareizi šķirot un kur vērsties, ja redzat cilvēkus, kuri nelikumīgi izgāž savus atkritumus.

Šķirosim un ievērosim kārtību, jo mēs, mūsu bērni un mazbērni būsim tie, kuriem jādzīvo uz šīs planētas vēl vairākus gadus.