Kad labāk iegādāties Ziemassvētku dāvanas?

Ziemassvētki ir jau pavisam tuvu. Protams, novembrī vēl ir Latvijas svētki, tāpēc parasti par Ziemassvētkiem cilvēki sāk domāt tikai novembra beigās. Laiks jau it kā vēl ir pietiekami – aptuveni mēnesis – taču bieži vien tas var izrādīties par maz. Jo ne jau tikai daži cilvēki piemirsīs, ka Ziemassvētki ir pavisam tuvu – katru gadu šādi cilvēki ir ļoti daudz. Tas nozīmē to, ka veikalos būs daudz cilvēku un lielas rindas, kā arī pasta sūtījumi var kavēties. Tas ir svarīgi tad, ja vēlies sūtīt dāvanu kādam, kas dzīvo kur tālāk (vai citā valstī), kā arī, ja pasūti kādu dāvanu no interneta, tad arī ir iespēja, ka sūtījums aizkavēsies, jo ļoti daudz cilvēku ap Ziemassvētku laiku (enhet för att göra nya kläder) izmanto pasta pakalpojumus daudz aktīvāk nekā ikdienā. Tāpēc labāk sākt gatavoties svētkiem jau laicīgi. Protams, te nav runa par pārtikas produktiem Ziemassvētku mielastam. Tur gan ir jārēķinās, ka jebkurā gadījumā būs rindas, jo produktiem tomēr ir jābūt svaigiem. Taču piparkūkas gan var sākt cept kaut vai novembrī. Vislabāk dāvanas sākt iegādāties jau oktobrī vai novembra sākumā, jo valsts svētku laikā cilvēki arī gatavojas svētku vakariņām, un arī tas var radīt lielas rindas lielveikalos (kaut gan parasti tikai pārtikas nodaļā). Protams, ka dažādas Ziemassvētku stila preces sāks parādīties veikalos tikai pēc 18. novembra, taču dāvanām nav obligāti nepieciešamas tieši Ziemassvētkiem radītas preces. Ja dāvināsi kādam džemperi, tad tam nav obligāti jābūt sarkanam džemperim ar ziemeļbriežiem vai sniegavīriem. Tas var būt arī pavisam parasts džemperis. Var arī dāvanu pirkšanu sadalīt vairākām reizēm. Daļu dāvanu sapirkt, piemēram, oktobrī, un tad novembra beigās vai decembra sākumā piepirkt klāt vēl kaut ko ar Ziemassvētku tēmu. Ja visā burzmā ir jānopērk tikai pāris lietas, tad tas nebūs nemaz tik traki. Protams, ka ļoti laba alternatīva ir arī iepirkšanās internetā. Tam ir vairāki plusi, piemēram, nav jādodas uz veikalu, kas ir īpaši patīkami tad, ja veikalā ir ļoti daudz cilvēku un liela burzma. Protams, ka internetā var atrast arī daudz ko savādāku, nekā lietas, kas pieejamas tepat, vietējos veikalos. Tad dāvanas var sanākt oriģinālākas un neparastākas. Taču viss gan ir atkarīgs no apdāvināmo gaumes – varbūt kādam nemaz nepatiktu kaut kas dīvains, ko var nopirkt internetā, taču citiem tieši patiks labāk kas neparasts, nekā tas, kas ir katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam. Ja vēlies pasūtīt dāvanas internetā, tad tas ir jādara ļoti laicīgi, jo jau iepriekš pieminēto pasta problēmu dēļ. Ja dāvanas nokļūšana pie tās saimnieka ir ļoti būtiska (īpaši, lai tas notiek precīzā laikā), tad labāk pasūtīt preces laicīgi. Ja mēģini kaut ko pasūtīt no lapas, no kuras agrāk nekas nav pasūtīts, tad arī var gadīties, ka prece nāks ilgāk nekā paredzēts vai arī tās kvalitāte neattaisnos uz to liktās cerības. Tādā gadījumā ir labi, ja pirms Ziemassvētkiem vēl ir palikušas pāris dienas, lai varētu nopirkt kādu citu dāvanu – ja nu ar internetā nopirkto ir kas gadījies, un to nav iespējams dāvināt. Ja tomēr neesi paspējis iegādāties dāvanas laicīgi, tad vari doties uz veikalu tādās netipiskās stundās, piemēram, uzreiz pēc veikala atvēršanas (darba dienās hemstädare), jo tad būs mazāk cilvēku.

Dažāda veida atkritumu pārstrāde – vērtīgi zināt 2.daļa

Pavisam nesen stāstījām jums par atkritumu šķirošanu un tā nozīmi mūsu ikdienas dzīvē un to, kādu efektu tas atstāj uz mūsu planētu Zemi. Iepriekšējā rakstā minējām un rādījām jums kā tiek pārstrādāti stikla, plastmasas un polietilēna atkritumi. Saprotams, ka šeit stāsts nebeidzas (liste over billig håndstøvsuger).

Papīra pārstrāde

Laiks parunāt par nopietnākiem un krietni vien sarežģītākiem atkritumiem. Visiem zināms, ka, lai izgatavotu papīru un tā izstrādājumus, tiek izcirsti meži. Celulozes šķiedras iespējams pārstrādāt teju līdz pat desmit reizēm. Tāpēc arī ir ļoti būtiski, ka tādi papīra izstrādājumi kā žurnāli un avīzes, biroja papīri un biroja kastes tiek izmestas tiem paredzētajos šķirošanas konteineros.

Līdz ko papīra atkritumi tiek savākti un nogādāti šķirošanas cehā, tie pa lenti tiek laisti cauri dažādām mašīnām un sadalīti smalkāk pa kartona un papīra veidiem. Kad atkritumi sašķiroti un pārstrādāti, tie tiek sapresēti ķīpās un tad nogādāti tālāk uz pārstrādes uzņēmumiem.

Kā notiek papīra atkritumu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=dmYrqH9sAGo

Elektroiekārtu pārstrāde

Šobrīd, Latvijā izvietoti vairāk kā 60 elektroiekārtu šķirošanas konteineru. Un jāteic, ka šāda veida atkritumus Latvijas iedzīvotāji šķiro vismazāk. Saprotams, ka meklēt pēc speciālas vietas, kur izmest savu veco ledusskapi vai televizoru katram nav pa prātam, taču nevajadzētu būt slinkiem.

Šāda veida atkritumi, protams, nesadalās paši no sevis un ir nepieciešami vairāki gadu simti, pat tūkstoši. Svarīgi zināt, ka izmetot vecās elektroiekārtas tām paredzētajos šķirošanas punktos, tām ir jābūt neizjauktām. Visbiežāk izmestās elektroiekārtas ir televizori un ledusskapji, tāpēc tos izmetot, televizoram jābūt neizjauktā stāvoklī ar kineskopu, ledusskapim ar kompresoru un datoram – ar visu mātes plati.

Un ja vēl jūsos rodas šaubas – vecās un nolietotās elektroiekārtas tiek savāktas pilnīgi bez maksas. “Elektroiekārtas” ir diezgan plašs jēdziens, tāpēc esam izveidojuši nelielu sarakstu ar elektroprecēm, kuras ietilpst šajā sarakstā un kuras pavisam droši varat izmest tuvākajā šķirošanas konteinerā:

  • veļas un trauku mazgājamās mašīnas, elektriskās krāsnis, ledusskapji
  • elektriskie radiatori, ventilatori
  • gludekļi, putekļu sūcēji, kafijas automāti, tosteri, fēni, elektriskie bārdas skuvekļi
  • datori, printeri, monitori, telefoni
  • audio un video magnetofoni, televizori, dažādi atskaņotāji, radio
  • dažādi gaismekļi un apgaismes iekārtas, spuldzes
  • zāģi, urbji, šujmašīnas
  • atpūtas preces, sporta inventārs, rotaļlietas

Kā notiek elektroiekārtu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=YYK_TxmA03M

Secinājumi

Kurš gan cits rūpēsies par mūsu planētu Zemi, ja ne mēs paši. Saprotams, ir reizēm ir slinkums un gribas atkritumus izmest kur vien pagadās, taču padomājiet par nākamajām paaudzēm. Jau tagad, sabiedrību baida ar globālajām sasilšanām, ar to, ka katru dienu kilometriem mežu tiek izcirsti un pārtikas – izmesta.

Kļūsim sakoptāki un kārtīgāki. Tas nebūt neprasa daudz pūļu (billig hækkeklipper). Iegādājaties divus vai trīs dažādus atkritumu grozus savam miteklim. Sāciet ar vienkāršo – šķirojiet papīru no plastmasas un organiskajiem atkritumiem. Jā, varbūt pirmās nedēļas šis darbiņš šķitīs grūts un apnicīgs, taču pēcāk pat nepamanīsiet, kā jau automātiski atkritumi šķirojas paši.

Par sakoptu un zaļu Latviju un pasauli!

Kas ir konkurence?

Konkurence – (no latīņu valodas – Concurrere – cīnīties, sadursties) – neatkarīgo ekonomisko subjektu cīņa par ierobežoties ekonomiskiem resursiem.

Konkurētspējas jēdziens ir ļoti plašs un to nav iespējams apkopot ar vienu universālo noteikumu. To var uzskatīt gan par apsaimniekošanas veidu, gan par tādu kapitāla eksistences veidu, kad viens kapitāls konkurē ar citu. Konkurences cīņa tā ir dinamiskais process. Tas ir nepieciešams labākai preču nodrošināšanai tirgū.

Konkurences sekas ir, no vienas puses – tirgus un ražošanas attiecību saasināšanos, un, no otrās puses – saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšana, kā arī zinātniski-tehnoloģiskā procesa paātrinājums.

Tāpat, konkurence ir mijiedarbības ekonomiskais process, kā arī tirgū esošo uzņēmumu cīņa par savas produkcijas labāko realizācijas iespējām, vienlaicīgi nodrošinot pircēju daudzveidīgo prasību apmierināšanu.

Konkurence ir visas tirgus sistēmas smaguma centrs; ražotāju attiecību tips kontekstā par cenu un preču piedāvājumu apjomu noteikšanu tirgū, kā arī konkurence starp patērētājiem par cenu un pieprasījumu apjomu formēšanu tirgū.

Konkurence attiecināmā pie nekontrolējamiem faktoriem, kuri ietekmē uzņēmuma darbībai un uzņēmums nevar vadīt tos. Bez tam, konkurence ir cīņa starp tirgus dalībniekiem par labākiem ražošanas nosacījumiem, kā arī preču pirkšanas un pārdošanas labākām iespējām.

Šī sadursme ir neizbēgama un to rada objektīvie nosacījumi: katra tirgus subjekta pilnīgā saimnieciskā atsavinājums, tirgus ir atkarīgs no saimnieciskās konjuktūras, kā arī subjektu cīņa par lielāko peļņu. Ar to tika radīts tirgus likums: cīņa par ekonomisku izdzīvošanu un uzplaukšanās.

Konkurences dažādi veidi ir atkarīgi no tirgus stāvokļa noteiktiem rādītājiem. Tie pamatrādītāji ir:

  • firmu (saimnieciskās, ražošanas, tirgus ar juridiskas personas tiesībām) skaits, kuras piedāvā produktus tirgum;
  • uzņēmuma brīvība iestāties un izstāties no tirgus;
  • preču diferenciācija (konkrētās preces dažādu individuālo pazīmju piešķiršana – pēc fabrikas markas, kvalitātes, krāsas utt.);
  • firmu piedalīšanās tirgus cenu kontrolē.
  • låna pengar snabbt

Brīva konkurence balstīta uz privātā īpašuma un saimnieciskā atsavinājuma. Šajā kontekstā tiek domāts, ka tirgū ir neatkarīgo firmu daudzums, kuras patstāvīgi izlem ko radīt un kādos apjomos. Ideālās konkurences shēmai ir pārsvarā teorētiskā nozīme. Tomēr, tā ir tirgus struktūru saprašanas atslēga.

Atšķirībā no taktisko darbību tirgū konkurences stratēģijai ir jābūt virzītai uz priekšrocību attiecībā pret konkurentiem nodrošināšanai ilgtermiņa perspektīvā, kas ir novērtējama kā 3-5 gadi.

Izstrādājot konkrētu stratēģiju, firmas cenšas atrast un īstenot veidu, kā izdevīgi un ilglaicīgi konkurēt savā nozarē. Universāla konkurences stratēģija neeksistē; tikai stratēģija, saskaņota ar konkrētas rūpniecības nozares apstākļiem, iemaņām un kapitālu, kas ir konkrētai firmai, var būt veiksmīga.

Saskaroties ar starptautisko un iekšējo konkurenci, uzņēmumam ir jānodrošina sev konkurētspējas līmeni pēc faktoriem:

  • preces un pakalpojuma koncepcija, uz kuras pamatojas uzņēmuma darbība;
  • kvalitāte, kas izpaužas produkta atbilstībā tirgus līderu preču augstam līmenim un kas konstatējas aptauju un salīdzinošo testu veidā;
  • preces cena ar iespējamo uzcenojumu;
  • finanses – kā pašas, tā arī aizdevuma;
  • tirdzniecība – no komercijas metožu un darbības līdzekļu viedokļa;
  • pēcpārdošanas serviss, kas nodrošina uzņēmumam pastāvīgu klientūru;
  • uzņēmuma ārējā tirdzniecība, kas ļauj tam pozitīvi pārvaldīt attiecības ar varām, medijiem un sabiedrisko viedokli;
  • pirmspārdošanas sagatavošana, kas liecina par tā spējām ne tikai paredzēt topošo patērētāju pieprasījumus, bet arī pārliecināt viņus uzņēmuma vienreizējās iespējās apmierināt šīs vajadzības.

Acīmredzot, ka tikai daļa no rādītājiem var būt novērtēta skaitliski (rādītāja dabas dēļ vai aiz neiespējamības iegūt skaitlisko informāciju). Līdz ar to tiek plaši izmantotas izmērīšanas kvalitātes skalas (labāk-sliktāk, vairāk-mazāk utt. ar starpposma gradāciju ieviešanu).

Dažāda veida atkritumu pārstrāde – vērtīgi zināt

Katrai lietai šajā dzīvē ir savs dzīves cikls. Vai tas būtu cilvēks, dzīvnieks vai kāds dzīvs organisms. Tieši tas pats attiecas uz otrreiz pārstrādātajiem atkritumiem, kā piemēram stikla pudeles un plastmasas pudeles, burkas, kartons, papīrs, elektroniskās iekārtas, dažāda veida baterijas – un šis saraksts stiepjas itin garš (kontanter).

Lai uzturētu mūsu planētu Zemi tīru un sakopt ne tikai šajā laika posmā, bet arī pēc desmit un pat simts gadiem, cilvēkiem ir nepieciešams šķirot savus atkritumus. Neviens to nedarīs mūsu vietā, un nav jau nemaz tik daudz prasīts no iedzīvotāju puses.

Diemžēl, lielai daļai cilvēku šķiet itin grūti un sarežģīti, krāt savus atkritumus nevis vienā, bet, teiksim, trīs vai četros dažādos konteineros vai atkritumu maisos. Atliek vēl izdarīt pēdējo pilsoņa pienākumu un izmest atkritumus tiem paredzētajā vietā un viss darbiņš ir izdarīts. Tālāk jau par atkritumiem parūpējas konkrētās pašvaldības atkritumu apsaimniekotājs.

Lai iedzīvotājiem rastos kaut neliels priekšstats par to, kā tiek pārstrādāti konkrēta materiāla atkritumi un cik lielu nozīmi to šķirošana un otrreizēja pārstrāde atstāj uz vidi, esam izveidojuši nelielu rakstu sēriju. Šeit jūs varēsiet lasīt un vērot video, kas notiek ar stikla, papīra un dažādu bateriju atkritumiem, kad tie nonāk lielajos šķirošanas konteineros.

Plastmasas atkritumu pārstrāde

Protams, ka lielākā daļa mūsu lasītāju jau varēja nojaust, ka tieši plastmasas un polietilēna iepakojumi veido vislielāko procentu no ikdienas atkritumiem. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi šķirot tieši šos atkritumus. Latvijas Zaļais punkts ir izveidojis mājaslapu ar karti, kurā var atrast un uzzināt informāciju par to, kurās Latvijas pilsētās un vietās iespējams izmest sašķirotos plastmasas maisiņus un polietilēna iepakojumus. Tālākais ceļš šāda veida atkritumiem ved uz pārstrādes cehu “Nordic Plast”.

Kā notiek plastmasas un polietilēna atkritumu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=yg62RX3V88k

Stikla atkritumu pārstrāde

Vai zināji, ka viena tonna otrreiz pārstrādāta stikla spēj ietaupīt aptuveni vienu tonnu kvarca smilšu un 300 kilogramus kalcinētas sodas? Tiem, kuriem šie salīdzinājumi neko neizsaka – ļoti vienkārši, ar stikla pārstrādi mēs ietaupām ne tikai lielus naudas daudzumus, bet arī sargājam vidi no atkārtotas izejmateriālu iegūšanas.

Tāpēc, lai tik tiešām ietaupītu šos būtiskos resursus, izlietotie stikla iepakojumi un atkritumi jānogādā tiem paredzētājos konteineros. Diemžēl, cilvēkiem vēl pat šodien ir niķis stikla šķirošanas konteineros ne tikai pudeles un dažāda veida stikla burkas, kam ir paredzēti šie konteineri, bet arī porcelāna un keramikas traukus, spoguļus un logu stiklus. Izmetot keramikas un porcelāna traukus, mēs tikai apgrūtināt atkritumu izvedēju darbu, jo pēcāk pašiem cilvēkiem ir jāņem un atkārtoti jāšķiro šie izmestie atkritumi.

Vēlāk, kad konteineri ar stikla atkritumiem ir savākti, tie tiek nogādāti uz tuvāko stikla pārstrādes rūpnīcu ikke-pengeinstitut.

Kā notiek stikla atkritumu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=GDE2jVCKMTI

Nobeigumā

Ar šo gan nebeidzas šī rakstu sērija. Nākamajā rakstā iepazīstināsim jūs un parunāsim nedaudz sīkāk par papīra, elektroiekārtu, bateriju un mašīnas riepu pārstrādi un šķirošanu. Kur vest šāda veida atkritumus un kā tie tiek šķiroti – lasiet nākamajā rakstā.

Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu – 2.daļa

Pirms kāda laiciņa publicējām rakstu ar interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Par to, kādu iespaidu spēj atstāt katra indivīda darbības, piemēslojot apkārtējo vidi, par to, cik gan daudz mēs katrs patērējam atkritumus, par to, cik pozitīvu iespaidu spēj atstāt sadzīves un cita veida atkritumu šķirošana.

Esam priecīgi, ka šis raksts ieguva lielu atsaucību no mūsu lasītāju puses. Un, kā jau solījām, ja cilvēki komentēs šo rakstu un vēlēsies dzirdēt jaunus faktus, mēs jums tos sniegsim. Tad nu, piedāvājam jūsu uzmanībai otro daļu ar faktiem un nedzirdētām lietām par atkritumu šķirošanu.

1. Varbūt jūs nezinājāt, taču ir tāda iestāde kā Konteineru šķirošanas institūts. Tad nu, šis institūts pēc 2015.gadā veiktā pētījuma ir secinājis, ka, 2015. gadā atkritumu poligonos apraktās 36.miljardu alumīnija bundžiņas reprezentē vairāk kā $600 miljonus. Tad iedomājaties, kādu pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja visas vai vismaz puse no šīm alumīnija bundžiņām tiktu šķirotas un pārstrādātas.

2. Jau iepriekšējā rakstā minējām par nevīžīgajiem un slinkajiem amerikāņiem. Tad nu, šeit būs vēl nedaudz statistikas. Katru dienu, amerikāņi izlieto un izmet aptuveni 30 miljardu pudeļu un stikla trauku. Un atkal – kādu gan pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja cilvēki nebūtu tik slinki un kaut pusi no šī lielā skaitļa spētu savākt, izmest tiem paredzētajās vietās un beigu beigās – pārstrādāt.

3. Daudziem varbūt šķiet, ka amerikāņi ir tik nevīžīgi tikai tādēļ, ka to atkritumu apsaimniekošanas servisi nav sakārtoti un cilvēkiem vienkārši nav kur izmest otrreizējai pārstrādei paredzētos atkritumus. Taču tā nebūt nav. Kā liecina statistika, teju 90% no visiem amerikāņiem ir pieeja otrreiz pārstrādājamo atkritumu konteineriem. Taču, saprotams, ka vienkāršākais un vieglākais veids ir izmest visu drazu vienā konteinerā.

4. Kā liecina statistika, 2014.gadā Amerikāņi izmeta aptuveni 9.miljonus tonnu stikla. Šis milzīgais skaits stiklu būtu pietiekošs, lai piepildītu smagās kravas fūres tik daudz, ka tās stieptos no Ņujorkas līdz Losandželosai. UN ATPAKAĻ! Tie, kuri nestādās priekšā, cik gara būtu šī distance, varam pačukstēt – no Ņujorkas līdz Losandželosai ir 4000 kilometru. Vēl jo vairāk, šī distance, kura stieptos ar smagajām mašīnām, stieptos abos virzienos – turp un atpakaļ. Šokējoši, vai ne?

5. Nedaudz pozitīvāks fakts – kopš 1990.gada, papīra un kartona šķirošana un pārstrādāšana ir palielinājusies par 90%.

6. Kā jums šķiet – stikla pudele, kuru izmetat otrreiz pārstrādājamā konteinerā – cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā nonāktu atpakaļ veikala plauktā? Šokējoši vai nē, bet, lai pārstrādātu viena stikla pudeli un to atgrieztu atpakaļ veikala plauktā, nepieciešams mazāk par trīsdesmit dienām.

Secinājumi

Jo vairāk mēs uzzinām, jo baismīgāk paliek, vai ne? Un tur jau ir tā problēma – cilvēkiem šķiet, ka “es, viens, nu neko nevaru darīt, kur nu vēl atstāt iespaidu uz mūsu planētu”. Taču, kā mēs redzam – skaitļi liecina ko citu. Kopā mēs veidojam vienu lielu skaitli, kuri var samazināt tikai kopīgiem spēkiem, un sākot paši ar sevi. Ceram, ka arī šis raksts jums lika kaut nedaudz aizdomāties par atkritumu šķirošanu un to pozitīvo ietekmi.

Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu

Ir atrodama daudz un dažāda informācija par to, kā šķirot atkritumus un kāpēc tos šķirot. Bet maz ir tādas informācijas, kas pastāsta un reprezentē skaitļus. Cik daudz mēs izlietojam atkritumus? Cik daudz atkritumu tiek izmests jūrās un okeānos? Un vēl daudzi citi nezināmi un interesanti fakti.

Tieši tāpēc, tev, dārgais lasītāj, esam izmeklējuši un izveidojuši rakstu ar vairākiem interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Un izlasot šo rakstu, varbūt katrs otrais vai trešais aizdomāsies par to, cik gan tomēr mums katram ir liela nozīme ikdienas dzīvē, kā arī to, ka katrs no mums par atstāt pozitīvu iespaidu uz mūsu planētu Zemi. Tad nu, sāksim!

1. Vidēji, katrs cilvēks dienā izlieto ap diviem kilogramiem atkritumu, kas gada nogrieznī reprezentē 1.5 tonnas. Un, ja tā padomā – divi kilogrami nav nemaz tik daudz, bet tajā pašā laikā – katru dienu izlietojot plastmasu, organisko un dažāda cita veida atkritumus līdz diviem kilogramiem – tas liek aizdomāties.

2. Amerikāņi atkritumu ziņā pārspēj visus. Un kā nu ne, esot vienai no vadošajām valstīm ātro ēdināšanu un lielveikalu tīklu biznesā, tie katru gadu izmet aptuveni 200 miljonus tonnu atkritumu. Lai šo skaitli stādītos priekšā – tas ir pietiekami, lai piepildītu “Busch” beisbola stadionu no augšas līdz apakšai, divreiz dienā. Un tiem lasītājiem, kuri pirmo reizi dzird par šo stadionu – tas ir pasaulē lielākais un ietilpīgākais beisbola stadions.

3. Nacionālā dabas aģentūra ir nākusi pie secinājuma, ka aptuveni 75% no amerikāņu izlietotajiem atkritumiem ir otrreiz pārstrādājami. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir lieliski, taču uzgaidiet. Par nelaimi, tikai 25% no visiem atkritumiem tiek šķiroti un pārstrādāti.

4. Katru gadu, uz pasaules tiek izmesti līdz 22 miljoniem tonnu ēdiena. Ja mēs savāktu visus šos atkritumus un pārstrādātu, mēs samazinātu, karbona izmešu skaitu, ko saražo 2 miljoni automašīnu.

5. Pārstrādājot vienu alumīnija bundžiņu, mēs ietaupām tik daudz enerģijas, kura pietiek lai noklausītos veselu albumu uz jūsu iPod atskaņotāja. Pārstrādājot 100 šādas alumīnija bundžiņas, jūs iegūsiet enerģiju lai uzturētu apgaismojumu savā istabā līdz pat divām nedēļām. Un ja tā padomā – kas gan ir 100 alumīnija bundžiņas?!

Nobeigumā

Cerams, ka Jums šie fakti likās interesanti un nebija vēl iepriekš dzirdēti. Ja tev patika šis rakts un vēlies uzzināt vēl nedzirdētu un nelasītu informāciju par atkritumu šķirošanu un tās pozitīvo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, atstāj komentāru zemāk.

Mūsuprāt, jo vairāk sabiedrība tiktu iepazīstināta ar šādiem faktiem, jo skaļāk un vairāk atkritumu šķirošana to uzrunātu. Jo ko gan izsaka saukļi “šķirot ir labi” , “mums jāšķiro atkritumi”, ja ar skaitļiem un statistiku mēs varam iztēloties un saprast, kādu patiešām efektu var atstāt katra indivīda darbības. Cerams, ka vismaz daļu no jums, šis raksts uzrunāja un lika kaut nedaudz aizdomāties. Ja nē, tad pavisam drīz būsim atpakaļ ar jauniem un svaigiem datiem, kā arī statistiku par to, cik lielu iespaidu spēj atstāt atkritumu šķirošana uz mūsu mājām, ko saucam par planētu Zemi.

Čaklākie Latvijas makulatūras vācēji

Ievads

Kurš gan neatminas tos laikus, kad jau pirmajos skolas gados, skolotāji un skolas personāls mudināja šķirot atkritumus. Šķirot atkritumus! Konkrētāk – makulatūru. Šī prakse, jāteic, ir itin laba un iemāca jauniešiem jau agrīnā vecumā rūpēties par savu zemi, nemēslot kur pagadās. Tiem, kuriem šāda prakse gājusi secen, varam pačukstēt, pamatskolās, jauniešiem tiek pasniegta vides mācība. Katrai klasei ir savs atkritumu konteiners, kurā vākt papīru, kartonu un makulatūru. Katra mēneša beigās, tiek nosvērts katras klases savāktās makulatūras svars.

Čaklākie un naskākie vācēji Latvijā

Pavisam nesen, Latvijas zaļais punkts apbalvoja un sveica čaklākās klases un iedzīvotājus makulatūras vākšanā. Šī gada sauklis bija “Palīdzēsim kokiem!” Šogad organizatora un galvenā sponsora lomu uzņēmās apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, kura darbojas un nodrošina savus pakalpojumus kopā deviņās Latvijas pašvaldībās.

Šogad, pārspējot visu iepriekšējo gadu rekordus, kopumā tika savākts aptuveni 240 tonnas makulatūras. Kas, ja vēlamies būt precīzāki, ir par 60 tonnām vairāk nekā 2016. gadā. Ja vēlamies būt vēl precīzāki, 240 tonnas makulatūras reprezentē 3300 pasargātus kokus no nociršanas.

Sīkāk par pasākumu

Apbalvošanas pasākumā, kurš norisinājās Laumas Dabas parkā, pulcējās aptuveni 1000 dalībnieki. Šis pasākums, kurā apbalvo centīgākos un naskākos atkritumu vācējus, norisinājās jau sesto gadu pēc kārtas. Galvenie dalībnieki ir pamatskolas skolēni un bērnudārza audzēkņi no Tukuma, Jūrmalas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Rojas, Talsu, Mērsraga un Dundagas novadiem.

Konkursa pirmajos gados, atsaucība nebija tik liela un tajā piedalījās aptuveni 20 izglītības iestādes. Pēdējos gados, zaļajam dzīvesveidam un domāšanai gūstot lielāku popularitāti un atsaucību, izglītību iestāžu skaits palielinājies līdz 60 iestādēm. Kaut arī konkursa galvenais mērķis ir makulatūras vākšana un tās nodošana otrreizējai pārstrādei, konkursa laikā dalībnieki tiek izglītoti par apkārtējās vides saudzēšanu un uzkopšanu, atkritumu šķirošanas, kā arī tās otrreizējās pārstrādes nozīmīgumu mūsu dzīvēs un iespaidu uz apkārtējo vidi.

Talsu novads

Talsu novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām deviņi bija bērnudārzi un trīspadsmit skolas. Bērnudārzu grupā, otrās vietas ieguvēji bija Laidzes “Papardīte” bērnudārzs, kopumā savācot 5500 kg makulatūras. Tas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 77.kokus. Tāpat no Talsu novada, bērnudārzu grupā 3.vietu ieguva bērnudārzs “Zvaniņš”, kas kopumā savāca 5400 kg makulatūras, kas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 76.kokus.

Pamatskolu grupā, pirmās vietas ieguvēji šogad bija Lībagu sākumskolas audzēkņi, kuri kopumā savāca 8200 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 115.kokus. Tāpat, otrajā vietā, un pagājušā gada uzvarētāji, palika Upesgrīvas speciālās internātskolas skolēni, savācot 8050 kg makulatūras, tādējādi izglābjot 113.kokus.

Tukuma novads

Tukuma novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām 17 bija mācību iestādes un pieci bērnudārzi. Visveiksmīgāk no Tukuma novada, pirmsskolas izglītības iestāžu grupā bija veicies bērnudārzam “Pepija”, kura audzēkņi bija spējuši savākt 2840 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 40 kokus. Pamatskolu konkurencē, trešajā vietā ierindojās Ernesta Birznieka Upīša Tukuma 1.pamatskolas skolēni, kuri bija spējuši savākt 5220 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 73 kokus. Tiesa bez goda pjedestāla, kā ceturtie pamatskolu konkurencē šogad ierindojās Tukuma 2.pamatskolas skolēni, kopumā savācot 5190 kg makulatūras.

Nobeigumā

Tas tik tiešām ir slavējami, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri mudina mūsu jauno paaudzi domāt zaļi un šķirot atkritumus. Jau no agrīnas bērnības iedibinot šo domāšanu, ka mēslot un piesārņot ir slikti, bet šķirot labi, mēs panāksim ka arī nākotnē šie bērni šķiro, domā zaļi un māca to darīt arī citiem.

Atkritumu apsaimniekotājs “Clean R” – viens no vadošajiem atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā

Katra pašvaldība savus iedzīvotājus nodrošina ar vairāk kā vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas palīdz ne tikai izvēlēties sev piemērotāko tarifu, bet arī lētāko. Kā jau priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros Rīgas pašvaldība jau ziņoja, ka tās plānā ir visus iedzīvotājus nodrošināt ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. Tas, saprotams, sabiedrībā, it īpaši starp Rīgas iedzīvotājiem, izraisīja dalītas sajūtas. Viena daļa iedzīvotāju bija priecīgi, jo vairs nebūs pašiem jāplāno un jāizlemj, kuru atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties. Otra grupiņa, tieši otrādi, izrādīja sašutumu, ka atkritumu bizness Latvijā pamazām sāk pārvērsties par monopolu.

Tieši tāpēc, lai izglītotu un nedaudz iepazīstinātu savus lasītājus ar dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem un to darbības virzieniem, esam izlēmuši izveidot rakstu sēriju, kurā nedaudz sīkāk pastāstīsim par kādu no Latvijas vadošajiem atkritumu biznesa piekopējiem. Kā pirmo uzņēmumu, ar kuru sāksim šo rakstu sēriju, vēlamies jums iepazīstināt “Clean R”.

Par uzņēmumu

Šis atkritumu apsaimniekotājs ir viens no top 3 vadošajiem atkritumu apsaimniekotājiem Latvijas atkritumu biznesā. Kā veiksmes atslēgu veiksmīgajam biznesam, uzņēmuma pārstāvji min sekošanu Eiropas un Pasaules vides prasībām, kā arī atkritumu biznesa normatīvajiem aktiem. Tieši tāpēc Clean R savus klientus spēj nodrošināt ar vienu no plašākajiem atkritumu apsaimniekošanas klāstiem Latvijā.

Patlaban, atkritumu apsaimniekotājs Clean R savus pakalpojumus piedāvā ne tikai Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, bet arī vairāk kā desmit citos Latvijas novados.

Neskaitot sadzīves atkritumus, Clean R piedāvā arī būvgružu un būvatkritumu izvešanu no teritorijām. Veicot būvdarbus konkrētajās teritorijās, Clean R atkritumu apsaimniekotājs savāks un nogādāts būvgružus tiem legāli paredzētajās izgāztuvēs, tāpēc klientiem nepavisam nevajadzētu uztraukties par to, kur nonāks konkrētie atkritumi vai būvgruži.

Un šeit Clean R stāsts nebeidzas. Neskaitot sadzīves un būvgružu atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu, uzņēmums piedāvā arī bīstamu un videi kaitīgu atkritumu izvešanu.

Clean R atkritumu apsaimniekošanas klāsts

  • Sadzīves atkritumu izvešana un uzkopšana
  • Bioloģisko atkritumu, zaļo un pārtikas, atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Apjomīgu būvgružu izvešana un apsaimniekošana
  • Videi īpaši bīstamu un kaitīgu atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Dalīti šķiroto atkritumu izvešana un apsaimniekošana
  • Konteineru un prešu nodrošināšana atkritumu šķirošanai
  • Asenizācijas pakalpojumus

Kā redzam, Clean R pakalpojumu klāsts ir tik tiešām bagāts un plašs. Un jāteic, ka arī cenas, salīdzinot ar citiem atkritumu apsaimniekotājiem, itin draudzīgas. Uzņēmumam arī ir 24 stundu kontakttālrunis, uz kuru Clean R klienti var zvanīt un atrast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Ja pirms pāris gadiem atkritumu apsaimniekotājs bija vien serviss, kurš no rīta, nevienam nemanot, ierodas un savāc jūsu sadzīves atkritumus, tad mūsdienās, klientu prasībām palielinoties, arī atkritumu apsaimniekotāji cenšas rast un izveidot ciešāku kontaktu ar saviem klientiem.

Gala vārds

Clean R vārdi un solījumi atspoguļojas darbos. Plašais piedāvājumu klāsts un profesionālā attieksme pret saviem klientiem padara šo uzņēmumu par vienu no vadošajiem Latvijā. Ja vēlaties atrast vairāk informācijas par šo atkritumu apsaimniekotāju un varbūt pat izvēlēties tā pakalpojumus, iesakām apmeklēt Clean R oficiālo mājaslapu: www.cleanr.lv

Ko tad īsti mēs varam uzskatīt par sadzīves atkritumiem?

Lai vieglāk un precīzāk definētu, kas tad īsti ir sadzīves atkritumi, tad, gluži kā skolas solā sēdot, mums ir jāpieraksta konkrēta definīcija. Par sadzīves atkritumiem mēs varam uzskatīt visus tos mājsaimniecībā radušos atkritumus, kuri nav piemēroti un paredzēti otrreizējai pārstrādei. Kā piemērus varam uzskaitīt:

  • Taukainus un netīrus pārtikas iepakojumus
  • Dažāda veida virtuves atkritumus
  • Slapjš vai netīrs kartona vai papīra izstrādājums
  • Dažāda veida plastmasas iepakojumi ar pārtikas atliekām
  • Dažāda veida keramikas produkti

Lai padarītu pasauli par zaļāku un cilvēkam patīkamāku vidi, jau vairākus gadus atkritumu apsaimniekotāji saviem klientiem piedāvā šķirošanas konteinerus, kuros otrreizējai pārstrādei var izmest gan stiklu un papīru, gan kartonu un plastmasas pudeles. Taču, mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas vieglāku veidu, tas ir, izmest savus sadzīves atkritumus kur pagadās.

Pavisam noteikti nevajadzētu sadzīves atkritumu konteineros izmest otrreizējai pārstrādei paredzētus atkritumus. Kā piemērus varam minēt:

  • Izlietotas plastmasas pudeles
  • Sadzīves ķīmijas pudeles, piemēram, veļas pulveru iepakojumus, veļas mīkstinātāju iepakojumus, higiēnas un kosmētisko līdzekļu izlietotos iepakojumus, šampūnu un kondicionieru pudeles, izlietotas skārda dzērienu bundžas,
  • Burkas un stikla pudeles
  • Avīzes, grāmatas un cita veida papīra un kartona iepakojumus

Taču tas vēl nav viss. Pirmajā acu mirklī var šķist, ka atkritumu šķirošana un to izmešana tiem paredzētajā vietā varētu šķist kā tīrais murgs, taču tā nav. Tas viss ir domāts ne tikai, lai atvieglotu mūsu dzīves, bet, kā jau minējām, lai padarītu mūsu planētu par skaistāku un zaļāku vietu. Sadzīves atkritumu konteineros, pavisam kategoriski ir aizliegts izmest šķidros atkritumus, būvniecības procesā radušos atkritumus un videi kaitīgos un bīstamos atkritumus, tas ir, dažāda veida lampas un spuldzes, temperatūras noteikšanai izmantotie termometri, dažāda veida un izmēra baterijas, medikamenti kuriem beidzies derīguma termiņš, medicīnas atkritumus, automašīnu detaļas un atkritumus, dažāda veida lakas un krāsas bundžas un iepakojumus, kā visbeidzot – elektroierīces.

Lai cilvēkus vairāk mudinātu ievērot kārtību un šķirot atkritumus, ministru kabinets no 2016.gada janvāra ir veicis grozījumus. Grozījumi paredz, ka, ja iedzīvotājs tiek pieķerts nozieguma vietā, tas ir, izmetot atkritumus tiem neparedzētajā vietā, tas var tikt sodīts ar naudas sodu no 60 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no atkritumu sastāva un to daudzuma.

Un šos pūliņus, pieķert negodīgos iedzīvotājus, mēs varam manīt arvien vairāk. Arvien vairāk internetā redzam video un bildes, kurās ne tikai kārtības sargi, bet visbiežāk paši iedzīvotāji, pieķert negodīgos cilvēkus savās cūciskajās darbībās. Un tas nav nekas slikts, Kādam varbūt šķitīs – kāda velna pēc lai kāds bāztu kameru man sejā un ievietotu manu bildi internetā? Tad šeit būs pretjautājums – bet kāpēc ne? Ja cilvēks rīkojas negodīgi, tad, lai to apturētu un kaut nedaudz pārmācītu, arī ir jārīkojas negodīgi.

Mēs nevaram katru mīļu brīdi, kad izmetam izlietotos iepakojumus uz ielām, aizbildināties ar to, ka “ai, gan jau talkā savāks”. Ir jārīkojas šodien. Jārīkojas tagad. Tā vien var šķist, ka no mums nekas nav atkarīgs, taču, ja viens indivīds piekopj šādu veselīgu praksi, te otrs, tad beigās jau būs novākusies liela grupa vai pat komūna. Šķirosim un pieskatīsim citus. Dzīvosim zaļi. Būsim zaļi.

Negadījuma sekas pēc Jūrmalas atkritumu aizdegšanās – nepatīkama smaka un kavēta satiksme

Kā stāsta paši Jūrmalas iedzīvotāji, vēl tagad, pāris dienas pēc ugunsgrēka likvidēšanas, ir jūtama smaka un kodīga garša mutē. Kā stāsta kāds Jūrmalnieks Imants:”Katru dienu braucu no Slokas uz Rīgu. Tagad, līdzko tuvojos Slokai, nav pat iespējams attaisīt automašīnas logu. Jūtama kodīga garša mutē un ir apgrūtināta elpošana.”

Ir pagājušas jau vairākas dienas, taču vēl joprojām izgāztuve gruzdot. Saprotams, ka vietējie iedzīvotāji ir šokā par notikušo. Vēl lielāku izbrīnu iedzīvotājos rada fakts, ka izgāztuve skaitījusies nelegāla un, ka pats Valsts Vides Dienests šo teritoriju ir izmeklējis jau šī gada Martā, taču nekas nav ticis darīts lietas labā.

Aculiecinieki stāsta, ka Svētdienas pēcpusdienā virs Slokas teritorijas pamanīti zili melni mākoņi un spēcīga smaka līdz ar tiem. Pirmā doma – deg kāda māja vai šķūnis. Vietējie iedzīvotāji smejas par faktu, ka Valsts Vides Dienests to nodēvējis par nelegālu. “Kā tā var būt nelegāla? Es, mani draugi un pārējie Slokas iedzīvotāji, kuri te diendienā braukā zināja par šo izgāztuvi un to, ka tur tiek uzglabāti atkritumi. Absurds kaut kāds!”

Aptaujājot vairāk iedzīvotāju uzzinām, ka vietējie jau ilgu laiku sūdzējušies par smaku un žurkām, kuras atradušās un skraidījušas apkārt. Saprotams, ka pilsētas tuvumā nedrīkst atrasties šādas izgāztuves. Un kā redzam, ugunsgrēka nodzēšana prasa ilgas un smagas pūles.

Kāda cita iedzīvotāja, vārdā Madara, stāsta:”Man paziņas pat pa devītā stāva logu varēja manīt milzīgas liesmas. Neesmu ugunsdzēsējs, bet vai ar smiltīm vai ko citu nevarēja efektīvāk apslāpēt lielās liesmas? Ar putām dzēst plastmasu, manuprāt, nav prāta darbs. Šausmas. Atminos, ka jau Padomju laikos tepat pie mums noplūda amonjaks. Arī tad, visi iedzīvotāji bija šokā.”

Kā jau tas mūsu tehnoloģiju laikmetā ir ierasts, sociālos tīklus pārpludināja foto un video ar lielajiem dūmu mākoņiem,kas nāca no izgāztuves. Par to, no kurienes tie nāk un kas varētu degt – iedzīvotājiem nav bijušas aizdomas. Kā stāsta Jūrmalas tūrisma centra vadītājs, neilgi pēc ugunsgrēka izcelšanās, vietējie atpūtnieki un tūristi, redzot lielo mākoni nodomājuši, ka tuvojas negaiss.

Saprotams, ka par notikušo ierosināta krimināllieta. Negadījums vai tīša dedzināšana – to mēs uzzināsim jau pavisam drīz. Par aizdegšanās iespējamajiem iemesliem, policija un attiecīgās instances klusē.

Uzskatīsim šo negadījumu par mācību kā iedzīvotājiem, tā arī atkritumu apsaimniekotājiem. Jābūt kārtīgiem un jāmīl sava zeme. Mēs redzam, kādu postu spēj nodarīt viens vienīgs ugunsgrēks. Ar paliekošo smaku un nodarīto piesārņojumu vietējiem iedzīvotājiem būs jāsadzīvo vēl krietnu laiku.

Tikmēr, sekosim līdzi notikumiem un centīsimies jūs informēt par šī negadījuma attīstības gaitu. Viens no ir skaidrs – vainīgie tiks sodīti.