Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu – 2.daļa

Pirms kāda laiciņa publicējām rakstu ar interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Par to, kādu iespaidu spēj atstāt katra indivīda darbības, piemēslojot apkārtējo vidi, par to, cik gan daudz mēs katrs patērējam atkritumus, par to, cik pozitīvu iespaidu spēj atstāt sadzīves un cita veida atkritumu šķirošana.

Esam priecīgi, ka šis raksts ieguva lielu atsaucību no mūsu lasītāju puses. Un, kā jau solījām, ja cilvēki komentēs šo rakstu un vēlēsies dzirdēt jaunus faktus, mēs jums tos sniegsim. Tad nu, piedāvājam jūsu uzmanībai otro daļu ar faktiem un nedzirdētām lietām par atkritumu šķirošanu.

1. Varbūt jūs nezinājāt, taču ir tāda iestāde kā Konteineru šķirošanas institūts. Tad nu, šis institūts pēc 2015.gadā veiktā pētījuma ir secinājis, ka, 2015. gadā atkritumu poligonos apraktās 36.miljardu alumīnija bundžiņas reprezentē vairāk kā $600 miljonus. Tad iedomājaties, kādu pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja visas vai vismaz puse no šīm alumīnija bundžiņām tiktu šķirotas un pārstrādātas.

2. Jau iepriekšējā rakstā minējām par nevīžīgajiem un slinkajiem amerikāņiem. Tad nu, šeit būs vēl nedaudz statistikas. Katru dienu, amerikāņi izlieto un izmet aptuveni 30 miljardu pudeļu un stikla trauku. Un atkal – kādu gan pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja cilvēki nebūtu tik slinki un kaut pusi no šī lielā skaitļa spētu savākt, izmest tiem paredzētajās vietās un beigu beigās – pārstrādāt.

3. Daudziem varbūt šķiet, ka amerikāņi ir tik nevīžīgi tikai tādēļ, ka to atkritumu apsaimniekošanas servisi nav sakārtoti un cilvēkiem vienkārši nav kur izmest otrreizējai pārstrādei paredzētos atkritumus. Taču tā nebūt nav. Kā liecina statistika, teju 90% no visiem amerikāņiem ir pieeja otrreiz pārstrādājamo atkritumu konteineriem. Taču, saprotams, ka vienkāršākais un vieglākais veids ir izmest visu drazu vienā konteinerā.

4. Kā liecina statistika, 2014.gadā Amerikāņi izmeta aptuveni 9.miljonus tonnu stikla. Šis milzīgais skaits stiklu būtu pietiekošs, lai piepildītu smagās kravas fūres tik daudz, ka tās stieptos no Ņujorkas līdz Losandželosai. UN ATPAKAĻ! Tie, kuri nestādās priekšā, cik gara būtu šī distance, varam pačukstēt – no Ņujorkas līdz Losandželosai ir 4000 kilometru. Vēl jo vairāk, šī distance, kura stieptos ar smagajām mašīnām, stieptos abos virzienos – turp un atpakaļ. Šokējoši, vai ne?

5. Nedaudz pozitīvāks fakts – kopš 1990.gada, papīra un kartona šķirošana un pārstrādāšana ir palielinājusies par 90%.

6. Kā jums šķiet – stikla pudele, kuru izmetat otrreiz pārstrādājamā konteinerā – cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā nonāktu atpakaļ veikala plauktā? Šokējoši vai nē, bet, lai pārstrādātu viena stikla pudeli un to atgrieztu atpakaļ veikala plauktā, nepieciešams mazāk par trīsdesmit dienām.

Secinājumi

Jo vairāk mēs uzzinām, jo baismīgāk paliek, vai ne? Un tur jau ir tā problēma – cilvēkiem šķiet, ka “es, viens, nu neko nevaru darīt, kur nu vēl atstāt iespaidu uz mūsu planētu”. Taču, kā mēs redzam – skaitļi liecina ko citu. Kopā mēs veidojam vienu lielu skaitli, kuri var samazināt tikai kopīgiem spēkiem, un sākot paši ar sevi. Ceram, ka arī šis raksts jums lika kaut nedaudz aizdomāties par atkritumu šķirošanu un to pozitīvo ietekmi.