Kņada ap Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāju

Tikai retais Latvijas iedzīvotājs varēja palaist garām skandālu, ko sacēla kāds atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalā. Pēc vairāk iedzīvotāju video publicēšanas sociālajos tīklos, teju pāri visai Latvijas teritorijai vēlās melns izmešu mākonis.

Tuvākās pilsētas, kā Tukums, Jelgava, pat varēja manīt melnus un smaku nesošus mākoņus virs savām pilsētām. Taču ko gan saka paši vaininieki un Valsts Vides Dienests par šo negadījumu?

Zeme, uz kuras atradās šie “nelegālie” atkritumi, atradās Jūrmalas atkritumu glabātāja apsaimniekotajā teritorijā. Kā stāsta pati Valsts Vides Dienesta vadītāja Inga Koļegova, negadījumā vainojams pats atkritumu apsaimniekotājs, jo teritorija nav tikusi ne uzraudzīta, ne apsargāta. Piemēram, zeme, uz kuras atradās šie atkritumi, nav bijusi norobežota.

Taču vislielāko sašutumu sabiedrībā izraisījis fakts, ka šī konkrētā teritorija esot bijusi nelegāla. Tie, kuri ikdienā braukā ar vilcienu un ar automašīnām cauri Slokai pratīs teikt, ka pat viņiem bija zināms par šiem atkritumiem un teritoriju. Tikai to, ka tā ir nelegāla, neviens nespēja iedomāties.

Pats Valsts Vides Dienests par šo uzglabāšanas vietu uzzinājis tikai 2017.gada aprīlī. Dienests skaidro, ka pēc izpētes secināts, ka konkrētie atkritumi ir šķiroti un bez bioloģiskiem piemaisījumiem, kas nozīmē, ka videi nevar tikt nodarīts nekāds kaitējums. Tāpēc tā vietā, lai parūpētos par šiem atkritumiem un sodītu atbildīgās personas, Valsts Vides Dienests izlēmis vispirms tikt skaidrībā ar to, no kurienes nogādāti un kā radušies šie atkritumu kalni.

Interesanti, ka Valsts Vides Dienests atkritumu apsaimniekotājam noteicis termiņu – 1.jūnijs, līdz kuram atkritumus vajadzēja izvest no teritorijas. Šo lēmumu apsaimniekotājs pārsūdzējis, taču tiesā zaudējis. Nu, tiesa piespriedusi jaunu beigu termiņu – 24.jūlijs.

Valsts Vides Dienesta darbinieki skaidro, ka Latvijai nevajadzētu kalpot par trešās pasaules valsti un ievest savā teritorijā atkritumus no citām Eiropas valstīm. Uz jautājumu, vai atkritumu aizdedzināšana varēja kalpot par veidu, kā no tiem plānoja atbrīvoties pats apsaimniekotājs, Koļegova atbild “Es tik tiešām ceru, ka nē. Pretējā gadījumā, sodi būs bargi.”

Ko mēs varam mācīties no šādiem gadījumiem? Visupirms – jānotiek traģēdijai vai nelaimes gadījumam, lai iedzīvotājiem attaisītos acis. Neviens vien iedzīvotājs klūp virsū konkrētajam atkritumu apsaimniekotājam ar vārdiem “kā gan jūs varējāt tādus atkritumu kalnus nelegāli slēpt?”. Bēdīgi, ka līdz šim, pašiem iedzīvotājiem ir bijis vienalga par konkrēto problēmu.

Jā, reizi gadā Latvijas iedzīvotāji sarosās un sakopj savu teritoriju, kas ir pozitīvi. Taču, visu atlikušo gadu, mēs paši mēslojam kur pagadās un nemaz nešķirojam atkritumus.

Cerēsim, ka šis nelaimes gadījums kalpos par mācību. Arī ikdienā būsim kārtīgi un pievērsīsim atkritumu šķirošanai lielāku uzmanību. Jo tad arī uzņēmumiem un lielajiem biznesiem nekas cits neatliks, kā uzturēt savas teritorijas tīras un kārtīgas.