Ko tad īsti mēs varam uzskatīt par sadzīves atkritumiem?

Lai vieglāk un precīzāk definētu, kas tad īsti ir sadzīves atkritumi, tad, gluži kā skolas solā sēdot, mums ir jāpieraksta konkrēta definīcija. Par sadzīves atkritumiem mēs varam uzskatīt visus tos mājsaimniecībā radušos atkritumus, kuri nav piemēroti un paredzēti otrreizējai pārstrādei. Kā piemērus varam uzskaitīt:

  • Taukainus un netīrus pārtikas iepakojumus
  • Dažāda veida virtuves atkritumus
  • Slapjš vai netīrs kartona vai papīra izstrādājums
  • Dažāda veida plastmasas iepakojumi ar pārtikas atliekām
  • Dažāda veida keramikas produkti

Lai padarītu pasauli par zaļāku un cilvēkam patīkamāku vidi, jau vairākus gadus atkritumu apsaimniekotāji saviem klientiem piedāvā šķirošanas konteinerus, kuros otrreizējai pārstrādei var izmest gan stiklu un papīru, gan kartonu un plastmasas pudeles. Taču, mūsdienās arvien vairāk cilvēku izvēlas vieglāku veidu, tas ir, izmest savus sadzīves atkritumus kur pagadās.

Pavisam noteikti nevajadzētu sadzīves atkritumu konteineros izmest otrreizējai pārstrādei paredzētus atkritumus. Kā piemērus varam minēt:

  • Izlietotas plastmasas pudeles
  • Sadzīves ķīmijas pudeles, piemēram, veļas pulveru iepakojumus, veļas mīkstinātāju iepakojumus, higiēnas un kosmētisko līdzekļu izlietotos iepakojumus, šampūnu un kondicionieru pudeles, izlietotas skārda dzērienu bundžas,
  • Burkas un stikla pudeles
  • Avīzes, grāmatas un cita veida papīra un kartona iepakojumus

Taču tas vēl nav viss. Pirmajā acu mirklī var šķist, ka atkritumu šķirošana un to izmešana tiem paredzētajā vietā varētu šķist kā tīrais murgs, taču tā nav. Tas viss ir domāts ne tikai, lai atvieglotu mūsu dzīves, bet, kā jau minējām, lai padarītu mūsu planētu par skaistāku un zaļāku vietu. Sadzīves atkritumu konteineros, pavisam kategoriski ir aizliegts izmest šķidros atkritumus, būvniecības procesā radušos atkritumus un videi kaitīgos un bīstamos atkritumus, tas ir, dažāda veida lampas un spuldzes, temperatūras noteikšanai izmantotie termometri, dažāda veida un izmēra baterijas, medikamenti kuriem beidzies derīguma termiņš, medicīnas atkritumus, automašīnu detaļas un atkritumus, dažāda veida lakas un krāsas bundžas un iepakojumus, kā visbeidzot – elektroierīces.

Lai cilvēkus vairāk mudinātu ievērot kārtību un šķirot atkritumus, ministru kabinets no 2016.gada janvāra ir veicis grozījumus. Grozījumi paredz, ka, ja iedzīvotājs tiek pieķerts nozieguma vietā, tas ir, izmetot atkritumus tiem neparedzētajā vietā, tas var tikt sodīts ar naudas sodu no 60 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no atkritumu sastāva un to daudzuma.

Un šos pūliņus, pieķert negodīgos iedzīvotājus, mēs varam manīt arvien vairāk. Arvien vairāk internetā redzam video un bildes, kurās ne tikai kārtības sargi, bet visbiežāk paši iedzīvotāji, pieķert negodīgos cilvēkus savās cūciskajās darbībās. Un tas nav nekas slikts, Kādam varbūt šķitīs – kāda velna pēc lai kāds bāztu kameru man sejā un ievietotu manu bildi internetā? Tad šeit būs pretjautājums – bet kāpēc ne? Ja cilvēks rīkojas negodīgi, tad, lai to apturētu un kaut nedaudz pārmācītu, arī ir jārīkojas negodīgi.

Mēs nevaram katru mīļu brīdi, kad izmetam izlietotos iepakojumus uz ielām, aizbildināties ar to, ka “ai, gan jau talkā savāks”. Ir jārīkojas šodien. Jārīkojas tagad. Tā vien var šķist, ka no mums nekas nav atkarīgs, taču, ja viens indivīds piekopj šādu veselīgu praksi, te otrs, tad beigās jau būs novākusies liela grupa vai pat komūna. Šķirosim un pieskatīsim citus. Dzīvosim zaļi. Būsim zaļi.