Dažāda veida atkritumu pārstrāde – vērtīgi zināt

Katrai lietai šajā dzīvē ir savs dzīves cikls. Vai tas būtu cilvēks, dzīvnieks vai kāds dzīvs organisms. Tieši tas pats attiecas uz otrreiz pārstrādātajiem atkritumiem, kā piemēram stikla pudeles un plastmasas pudeles, burkas, kartons, papīrs, elektroniskās iekārtas, dažāda veida baterijas – un šis saraksts stiepjas itin garš (kontanter).

Lai uzturētu mūsu planētu Zemi tīru un sakopt ne tikai šajā laika posmā, bet arī pēc desmit un pat simts gadiem, cilvēkiem ir nepieciešams šķirot savus atkritumus. Neviens to nedarīs mūsu vietā, un nav jau nemaz tik daudz prasīts no iedzīvotāju puses.

Diemžēl, lielai daļai cilvēku šķiet itin grūti un sarežģīti, krāt savus atkritumus nevis vienā, bet, teiksim, trīs vai četros dažādos konteineros vai atkritumu maisos. Atliek vēl izdarīt pēdējo pilsoņa pienākumu un izmest atkritumus tiem paredzētajā vietā un viss darbiņš ir izdarīts. Tālāk jau par atkritumiem parūpējas konkrētās pašvaldības atkritumu apsaimniekotājs.

Lai iedzīvotājiem rastos kaut neliels priekšstats par to, kā tiek pārstrādāti konkrēta materiāla atkritumi un cik lielu nozīmi to šķirošana un otrreizēja pārstrāde atstāj uz vidi, esam izveidojuši nelielu rakstu sēriju. Šeit jūs varēsiet lasīt un vērot video, kas notiek ar stikla, papīra un dažādu bateriju atkritumiem, kad tie nonāk lielajos šķirošanas konteineros.

Plastmasas atkritumu pārstrāde

Protams, ka lielākā daļa mūsu lasītāju jau varēja nojaust, ka tieši plastmasas un polietilēna iepakojumi veido vislielāko procentu no ikdienas atkritumiem. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi šķirot tieši šos atkritumus. Latvijas Zaļais punkts ir izveidojis mājaslapu ar karti, kurā var atrast un uzzināt informāciju par to, kurās Latvijas pilsētās un vietās iespējams izmest sašķirotos plastmasas maisiņus un polietilēna iepakojumus. Tālākais ceļš šāda veida atkritumiem ved uz pārstrādes cehu “Nordic Plast”.

Kā notiek plastmasas un polietilēna atkritumu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=yg62RX3V88k

Stikla atkritumu pārstrāde

Vai zināji, ka viena tonna otrreiz pārstrādāta stikla spēj ietaupīt aptuveni vienu tonnu kvarca smilšu un 300 kilogramus kalcinētas sodas? Tiem, kuriem šie salīdzinājumi neko neizsaka – ļoti vienkārši, ar stikla pārstrādi mēs ietaupām ne tikai lielus naudas daudzumus, bet arī sargājam vidi no atkārtotas izejmateriālu iegūšanas.

Tāpēc, lai tik tiešām ietaupītu šos būtiskos resursus, izlietotie stikla iepakojumi un atkritumi jānogādā tiem paredzētājos konteineros. Diemžēl, cilvēkiem vēl pat šodien ir niķis stikla šķirošanas konteineros ne tikai pudeles un dažāda veida stikla burkas, kam ir paredzēti šie konteineri, bet arī porcelāna un keramikas traukus, spoguļus un logu stiklus. Izmetot keramikas un porcelāna traukus, mēs tikai apgrūtināt atkritumu izvedēju darbu, jo pēcāk pašiem cilvēkiem ir jāņem un atkārtoti jāšķiro šie izmestie atkritumi.

Vēlāk, kad konteineri ar stikla atkritumiem ir savākti, tie tiek nogādāti uz tuvāko stikla pārstrādes rūpnīcu ikke-pengeinstitut.

Kā notiek stikla atkritumu pārstrāde? Video: https://www.youtube.com/watch?v=GDE2jVCKMTI

Nobeigumā

Ar šo gan nebeidzas šī rakstu sērija. Nākamajā rakstā iepazīstināsim jūs un parunāsim nedaudz sīkāk par papīra, elektroiekārtu, bateriju un mašīnas riepu pārstrādi un šķirošanu. Kur vest šāda veida atkritumus un kā tie tiek šķiroti – lasiet nākamajā rakstā.

Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu – 2.daļa

Pirms kāda laiciņa publicējām rakstu ar interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Par to, kādu iespaidu spēj atstāt katra indivīda darbības, piemēslojot apkārtējo vidi, par to, cik gan daudz mēs katrs patērējam atkritumus, par to, cik pozitīvu iespaidu spēj atstāt sadzīves un cita veida atkritumu šķirošana.

Esam priecīgi, ka šis raksts ieguva lielu atsaucību no mūsu lasītāju puses. Un, kā jau solījām, ja cilvēki komentēs šo rakstu un vēlēsies dzirdēt jaunus faktus, mēs jums tos sniegsim. Tad nu, piedāvājam jūsu uzmanībai otro daļu ar faktiem un nedzirdētām lietām par atkritumu šķirošanu.

1. Varbūt jūs nezinājāt, taču ir tāda iestāde kā Konteineru šķirošanas institūts. Tad nu, šis institūts pēc 2015.gadā veiktā pētījuma ir secinājis, ka, 2015. gadā atkritumu poligonos apraktās 36.miljardu alumīnija bundžiņas reprezentē vairāk kā $600 miljonus. Tad iedomājaties, kādu pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja visas vai vismaz puse no šīm alumīnija bundžiņām tiktu šķirotas un pārstrādātas.

2. Jau iepriekšējā rakstā minējām par nevīžīgajiem un slinkajiem amerikāņiem. Tad nu, šeit būs vēl nedaudz statistikas. Katru dienu, amerikāņi izlieto un izmet aptuveni 30 miljardu pudeļu un stikla trauku. Un atkal – kādu gan pozitīvu iespaidu tas atstātu, ja cilvēki nebūtu tik slinki un kaut pusi no šī lielā skaitļa spētu savākt, izmest tiem paredzētajās vietās un beigu beigās – pārstrādāt.

3. Daudziem varbūt šķiet, ka amerikāņi ir tik nevīžīgi tikai tādēļ, ka to atkritumu apsaimniekošanas servisi nav sakārtoti un cilvēkiem vienkārši nav kur izmest otrreizējai pārstrādei paredzētos atkritumus. Taču tā nebūt nav. Kā liecina statistika, teju 90% no visiem amerikāņiem ir pieeja otrreiz pārstrādājamo atkritumu konteineriem. Taču, saprotams, ka vienkāršākais un vieglākais veids ir izmest visu drazu vienā konteinerā.

4. Kā liecina statistika, 2014.gadā Amerikāņi izmeta aptuveni 9.miljonus tonnu stikla. Šis milzīgais skaits stiklu būtu pietiekošs, lai piepildītu smagās kravas fūres tik daudz, ka tās stieptos no Ņujorkas līdz Losandželosai. UN ATPAKAĻ! Tie, kuri nestādās priekšā, cik gara būtu šī distance, varam pačukstēt – no Ņujorkas līdz Losandželosai ir 4000 kilometru. Vēl jo vairāk, šī distance, kura stieptos ar smagajām mašīnām, stieptos abos virzienos – turp un atpakaļ. Šokējoši, vai ne?

5. Nedaudz pozitīvāks fakts – kopš 1990.gada, papīra un kartona šķirošana un pārstrādāšana ir palielinājusies par 90%.

6. Kā jums šķiet – stikla pudele, kuru izmetat otrreiz pārstrādājamā konteinerā – cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai tā nonāktu atpakaļ veikala plauktā? Šokējoši vai nē, bet, lai pārstrādātu viena stikla pudeli un to atgrieztu atpakaļ veikala plauktā, nepieciešams mazāk par trīsdesmit dienām.

Secinājumi

Jo vairāk mēs uzzinām, jo baismīgāk paliek, vai ne? Un tur jau ir tā problēma – cilvēkiem šķiet, ka “es, viens, nu neko nevaru darīt, kur nu vēl atstāt iespaidu uz mūsu planētu”. Taču, kā mēs redzam – skaitļi liecina ko citu. Kopā mēs veidojam vienu lielu skaitli, kuri var samazināt tikai kopīgiem spēkiem, un sākot paši ar sevi. Ceram, ka arī šis raksts jums lika kaut nedaudz aizdomāties par atkritumu šķirošanu un to pozitīvo ietekmi.

Interesanti un nedzirdēti fakti par atkritumu šķirošanu

Ir atrodama daudz un dažāda informācija par to, kā šķirot atkritumus un kāpēc tos šķirot. Bet maz ir tādas informācijas, kas pastāsta un reprezentē skaitļus. Cik daudz mēs izlietojam atkritumus? Cik daudz atkritumu tiek izmests jūrās un okeānos? Un vēl daudzi citi nezināmi un interesanti fakti.

Tieši tāpēc, tev, dārgais lasītāj, esam izmeklējuši un izveidojuši rakstu ar vairākiem interesantiem faktiem par atkritumu šķirošanu. Un izlasot šo rakstu, varbūt katrs otrais vai trešais aizdomāsies par to, cik gan tomēr mums katram ir liela nozīme ikdienas dzīvē, kā arī to, ka katrs no mums par atstāt pozitīvu iespaidu uz mūsu planētu Zemi. Tad nu, sāksim!

1. Vidēji, katrs cilvēks dienā izlieto ap diviem kilogramiem atkritumu, kas gada nogrieznī reprezentē 1.5 tonnas. Un, ja tā padomā – divi kilogrami nav nemaz tik daudz, bet tajā pašā laikā – katru dienu izlietojot plastmasu, organisko un dažāda cita veida atkritumus līdz diviem kilogramiem – tas liek aizdomāties.

2. Amerikāņi atkritumu ziņā pārspēj visus. Un kā nu ne, esot vienai no vadošajām valstīm ātro ēdināšanu un lielveikalu tīklu biznesā, tie katru gadu izmet aptuveni 200 miljonus tonnu atkritumu. Lai šo skaitli stādītos priekšā – tas ir pietiekami, lai piepildītu “Busch” beisbola stadionu no augšas līdz apakšai, divreiz dienā. Un tiem lasītājiem, kuri pirmo reizi dzird par šo stadionu – tas ir pasaulē lielākais un ietilpīgākais beisbola stadions.

3. Nacionālā dabas aģentūra ir nākusi pie secinājuma, ka aptuveni 75% no amerikāņu izlietotajiem atkritumiem ir otrreiz pārstrādājami. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir lieliski, taču uzgaidiet. Par nelaimi, tikai 25% no visiem atkritumiem tiek šķiroti un pārstrādāti.

4. Katru gadu, uz pasaules tiek izmesti līdz 22 miljoniem tonnu ēdiena. Ja mēs savāktu visus šos atkritumus un pārstrādātu, mēs samazinātu, karbona izmešu skaitu, ko saražo 2 miljoni automašīnu.

5. Pārstrādājot vienu alumīnija bundžiņu, mēs ietaupām tik daudz enerģijas, kura pietiek lai noklausītos veselu albumu uz jūsu iPod atskaņotāja. Pārstrādājot 100 šādas alumīnija bundžiņas, jūs iegūsiet enerģiju lai uzturētu apgaismojumu savā istabā līdz pat divām nedēļām. Un ja tā padomā – kas gan ir 100 alumīnija bundžiņas?!

Nobeigumā

Cerams, ka Jums šie fakti likās interesanti un nebija vēl iepriekš dzirdēti. Ja tev patika šis rakts un vēlies uzzināt vēl nedzirdētu un nelasītu informāciju par atkritumu šķirošanu un tās pozitīvo ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, atstāj komentāru zemāk.

Mūsuprāt, jo vairāk sabiedrība tiktu iepazīstināta ar šādiem faktiem, jo skaļāk un vairāk atkritumu šķirošana to uzrunātu. Jo ko gan izsaka saukļi “šķirot ir labi” , “mums jāšķiro atkritumi”, ja ar skaitļiem un statistiku mēs varam iztēloties un saprast, kādu patiešām efektu var atstāt katra indivīda darbības. Cerams, ka vismaz daļu no jums, šis raksts uzrunāja un lika kaut nedaudz aizdomāties. Ja nē, tad pavisam drīz būsim atpakaļ ar jauniem un svaigiem datiem, kā arī statistiku par to, cik lielu iespaidu spēj atstāt atkritumu šķirošana uz mūsu mājām, ko saucam par planētu Zemi.

Čaklākie Latvijas makulatūras vācēji

Ievads

Kurš gan neatminas tos laikus, kad jau pirmajos skolas gados, skolotāji un skolas personāls mudināja šķirot atkritumus. Šķirot atkritumus! Konkrētāk – makulatūru. Šī prakse, jāteic, ir itin laba un iemāca jauniešiem jau agrīnā vecumā rūpēties par savu zemi, nemēslot kur pagadās. Tiem, kuriem šāda prakse gājusi secen, varam pačukstēt, pamatskolās, jauniešiem tiek pasniegta vides mācība. Katrai klasei ir savs atkritumu konteiners, kurā vākt papīru, kartonu un makulatūru. Katra mēneša beigās, tiek nosvērts katras klases savāktās makulatūras svars.

Čaklākie un naskākie vācēji Latvijā

Pavisam nesen, Latvijas zaļais punkts apbalvoja un sveica čaklākās klases un iedzīvotājus makulatūras vākšanā. Šī gada sauklis bija “Palīdzēsim kokiem!” Šogad organizatora un galvenā sponsora lomu uzņēmās apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”, kura darbojas un nodrošina savus pakalpojumus kopā deviņās Latvijas pašvaldībās.

Šogad, pārspējot visu iepriekšējo gadu rekordus, kopumā tika savākts aptuveni 240 tonnas makulatūras. Kas, ja vēlamies būt precīzāki, ir par 60 tonnām vairāk nekā 2016. gadā. Ja vēlamies būt vēl precīzāki, 240 tonnas makulatūras reprezentē 3300 pasargātus kokus no nociršanas.

Sīkāk par pasākumu

Apbalvošanas pasākumā, kurš norisinājās Laumas Dabas parkā, pulcējās aptuveni 1000 dalībnieki. Šis pasākums, kurā apbalvo centīgākos un naskākos atkritumu vācējus, norisinājās jau sesto gadu pēc kārtas. Galvenie dalībnieki ir pamatskolas skolēni un bērnudārza audzēkņi no Tukuma, Jūrmalas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Rojas, Talsu, Mērsraga un Dundagas novadiem.

Konkursa pirmajos gados, atsaucība nebija tik liela un tajā piedalījās aptuveni 20 izglītības iestādes. Pēdējos gados, zaļajam dzīvesveidam un domāšanai gūstot lielāku popularitāti un atsaucību, izglītību iestāžu skaits palielinājies līdz 60 iestādēm. Kaut arī konkursa galvenais mērķis ir makulatūras vākšana un tās nodošana otrreizējai pārstrādei, konkursa laikā dalībnieki tiek izglītoti par apkārtējās vides saudzēšanu un uzkopšanu, atkritumu šķirošanas, kā arī tās otrreizējās pārstrādes nozīmīgumu mūsu dzīvēs un iespaidu uz apkārtējo vidi.

Talsu novads

Talsu novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām deviņi bija bērnudārzi un trīspadsmit skolas. Bērnudārzu grupā, otrās vietas ieguvēji bija Laidzes “Papardīte” bērnudārzs, kopumā savācot 5500 kg makulatūras. Tas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 77.kokus. Tāpat no Talsu novada, bērnudārzu grupā 3.vietu ieguva bērnudārzs “Zvaniņš”, kas kopumā savāca 5400 kg makulatūras, kas reprezentē jeb izglābj no nociršanas 76.kokus.

Pamatskolu grupā, pirmās vietas ieguvēji šogad bija Lībagu sākumskolas audzēkņi, kuri kopumā savāca 8200 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 115.kokus. Tāpat, otrajā vietā, un pagājušā gada uzvarētāji, palika Upesgrīvas speciālās internātskolas skolēni, savācot 8050 kg makulatūras, tādējādi izglābjot 113.kokus.

Tukuma novads

Tukuma novadu šajā gadā pārstāvēja kopumā 22.izglītības iestādes, no kurām 17 bija mācību iestādes un pieci bērnudārzi. Visveiksmīgāk no Tukuma novada, pirmsskolas izglītības iestāžu grupā bija veicies bērnudārzam “Pepija”, kura audzēkņi bija spējuši savākt 2840 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 40 kokus. Pamatskolu konkurencē, trešajā vietā ierindojās Ernesta Birznieka Upīša Tukuma 1.pamatskolas skolēni, kuri bija spējuši savākt 5220 kg makulatūras, tādējādi no nociršanas izglābjot 73 kokus. Tiesa bez goda pjedestāla, kā ceturtie pamatskolu konkurencē šogad ierindojās Tukuma 2.pamatskolas skolēni, kopumā savācot 5190 kg makulatūras.

Nobeigumā

Tas tik tiešām ir slavējami, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri mudina mūsu jauno paaudzi domāt zaļi un šķirot atkritumus. Jau no agrīnas bērnības iedibinot šo domāšanu, ka mēslot un piesārņot ir slikti, bet šķirot labi, mēs panāksim ka arī nākotnē šie bērni šķiro, domā zaļi un māca to darīt arī citiem.